|
|
|
Novembris 7., 2005
00:48
es briizham aizmirstu, ka esmu laimiiga. visskumjaak juutos, ja nav cilveeku ar ko paklusteet. kaadreiz bija, bet vairs nav. laikam. nav arii daudz draugu ar ko parunaat, bet ir pietiekami, ja jau tas nesaap. tachu vientuliiba ir shkjietama. nonaakot sveshaa videe starp daudz cilveekiem juutos vienkaarshi debiili, bet tas visdriizaak taapeec, ka bailes ir, nu ja, liidz ar baileem - vientuliibas sajuuta. tachu tieshi bailes, nevis vientuliiba mani nomaac. un vienatnee esot vientuliibu neizjuutu, tikai starp cilveekiem, kur vinju daudz, bet nav ar ko kluseet... vienatnee guustu mieru un juutu, ka neesmu viena.
|
01:02
atkal sāp mugura no konpja. atkal sēžu tizlā pōzā. atkal sāpēs galva. atkal viss slikti.
|
01:23
laimes sajūta ir vannas baltajās putās, aiztaisot acis var dzirdēt, ka tās ir čuksti, ko pārraida elektrības vadi vai 70 gados režotais melnbaltais televizors nenostellēts kaut kur starp kanāliem un švīkas uz ekrāna.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |