|
|
|
Janvāris 25., 2005
00:31
tik daudzi runā par nomiršanu. vāj manu vāj. dikti gan cerat izmukt vecumdienu šausmu. nekā nebij!
|
00:51
laikam vienīgi manam sunim patīk, ka runāju ar viņu. uzreiz priecīgs kļūst
|
01:44
jā, jā es ar' laikam gribētu tā, ka man kāds te baigi kolosālais liktos. un tad es kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) maksims darbotos - būtu forši. zīmētu kādam cibonim kartiņas, rotātu kāpņu telpu ar aplikāciju papīru. noteikti veltītu arī dziesmu raidījumā "Daudz laimes!", un vēl uz to tv studiju vēstuli aizsūtītu ar ciboņa foto, kur viņš Gaujas krastā ar makšķeri rokā
aj re kā nesmuki uzrakstīju
bet tiešām gribētos drusku
|
01:52
vai Tev ir SAVS cibonis?:)
|
15:08
Patīrīju vēstuļu kastīti, palūkojos vakardienā. Un tas izvērtās visai nepatīkamā pasākumā. Sēdēju un skatījos tais vecajās vēstulēs kā atmiņu kladē. Tik uzskatāmi redzami cilvēki, kas kādreiz tev bijuši dārgi un kuriem varbūt arī tu kaut ko nozīmēji. Tas, kas reiz tika izspiests no apziņas kā aizcietējums, nu atpakaļ atsviests. Tagad sēžu kā īsta dura pie sasistas bļodiņas. To mīļo vēstules jau neizsviedu. Kur nu!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |