|
Marts 5., 2008
putnupr | 00:18 Runāšu tikai par laika apstākļiem, ir kailsals, kas nemaz nav sals, bet +2, taču viss noklāts ledus bumbulīšiem, un vējš sitas ar pieri stiklā, to drebinot. It kā rudens būtu. Manā gultā guļ suns un kaķis, un atkal nevaru iet gulēt, viņi abi kā eņģeļi aizmiguši, pa visu gultu izpletušies, bet vakar jau teicu kaut ko līdzīgu. Atcerējos, ka martā grasījos uz Tallinu braukt, un braukšu ar'. Gribētos aiztriekties kaut kur vēl tālāk. Vēl man ir sajūta, ka laiks ir sarāvies mazs, tik mazs kā putns, ko paņemt plaukstā, tik mazs ir laiks. Citādāk vairāk nekas. Kaut kas dzisis, kaut kas izdzisis. Kaut ko žēl, kaut ko nav. Kaut ko gribas paturēt, bet nevar. Kaut ko gribas aizlaist prom. Utt. Oficiāli kļūst gaišāks. Joprojām nelietoju plānotāju.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |