| | Jun. 26th, 2025 @ 09:46 pm |
|---|
|
noskatījos feniķiešu shēmu par brīvu |
| | Jun. 23rd, 2025 @ 03:18 pm |
|---|
|
Ja es vēl braukšu uz amerikām, tad galvenokārt lai iepirktos apģērbu veikalā american eagle uz atlaidēm. Viņi reāli šuj apgērbu manai gaumei no apenem lidz kargopentiem lidz keponiem |
| | Jun. 23rd, 2025 @ 03:16 pm |
|---|
|
Šķiet esmu gatavs romānam ar kapitālu. Villa šur, villa tur, un neviens mani nebagero |
| | Jun. 23rd, 2025 @ 03:13 pm |
|---|
|
Monstrs neesmu es, tas ir jānītis |
| | Jun. 22nd, 2025 @ 08:57 am |
|---|
|
es tā klusi neuzkrītoši, izlikdamies mazliet neredzams iestarpinu kādu frāzi, kādu modeli, kādu algoritmisko pēcnācēju kā attaisnodams savu vakardienu, kā leģitimizētu niezi, redzi, kā par citiem saka, ka tie jau no agras kājas bijuši cienīgi kādā tēmā izkopuši to un strādājuši šajā laukā, bet es ar pliku dibenu starp ciemiem skriedams uzticību neesmu guvis, reputāciju neesmu stabilizējis, tikai raustījis un pinies, bet. viens vīrs ar divām galvām skrēja pa sniegu bitch. viņš raugās raugās acetons arī raugās. raugās rauga atraugās. vējš dzina diližansi pa sniega piestumto piebraucamo ceļu, pa malkas ceļu, pa pitona migu, pa stigu, tu iegulies tādā pitona gultā un jūties stabils, sienas jūtas stabilas, bet tu pieglaudies pie pitona ārsienām, tu būtu kā apēsts mazs zilonītis, zili rozā no pārkairinājuma, no piepūles pārpūles saspēles atdeves un neko sev lieku neņemdams atģidies aprkitis, tu velc no rīta zeķi kājā kā kolaboracionists, tu esi nospiests pie zemes ar goliātu, ar zobu tarkšķi un trāķiešu morālo kodeksu, tu esi zapte zampas burkā saskalināta klišeja, turpgaitas asimilācija, pulsējošs dieva nieks. es tātad vienā no šiem ieskicētajiem zairas tantes akronīmiem biju saskatījis kaut kādu pūpēžu dzīslu un ņēmos to agresīvi atkasīt mēģinot nesabojāt, bet arī lieki netērgājot par tālejošām sekām sejā, kur vaibsti ar laiku iezīmē tavas iekšējās pasaules aprises un uzreiz var nolasīt ratifikācijas kodu un spriest pie kādas kastetes tevi piesiet, lai strukturētu tuvāko sabiedrību un tev ir jāminstinās kā eksāmenā, kur vārtu virkne pareizaja sabata salašņai pierē ierakstītu kādu atzīmi vai tu tiešām jūties stulbs, bet ar kaulu eklērīti jūti, ka labāk būtu pavirzīt visu šo virzību tādā epitāfijā, kas neliktu vilties taviem iekšējiem grauzējiem, lai tie liktu tevi mierā uz vēl vienu šķērīti un būtu kaut vai pikta, ja tev liktu skriet ar pliku dibenu pa aizsalušu ezeru un šļūcējdievs tev dzītos pakaļ ar amareto glāzē ielietais un sīvais aromāts lingerētos pat stiprā vējā un sildītu iekšējo sūcēju, kaut kur viņam liktu uzvilkt siltus cimdus tādus kas pasargā no klimata ietekmes daudzreiz vairāk kā nepieciešams tikai lai būtu drošs, ka komforta slānis aizsniedzas līdz citadelei un atpakaļ, lai modelētais eklēra apmetnis tevi apņem droši uz visiem laikiem un neliek tev konstanti mēkt. |
| » (No Subject) |
|---|
vasaras saulgriežos fleksim uzliku to pupsiku, ar ko skrāpē nost kaut ko. es skrāpēju eļļas degunradzi, krokodilu, palmu un sarkanu sauli. pirms tam izmēģināju bipolar un rīgas laku un krāsu fabrikas krāsas noņēmēju, kopumā iztērēju pusotru litru, viss smirdēja pēc indes, bet neizdarīja, ko vajadzēja. braucu atkal uz būvmateriāliem nopirku dimanta disku, par kuru man bija aizdomas, ka tas nobrucinās visu sienu, bet visefektīvākais izrādījās pupsiks metāla ezītis, pat respiratoru īsti varēja nelietot pretstatā divām iepriekšējām dienām, kad skrāpēju kaļķi no sienas augšdaļas un griestiem, tad gan es labi saēdos. tas ir tik šokējoši, ka pat arābi šķiet kā sekcija un nekādi rasistiski naidi nevar piespiest kurlmēmos atplest savas rokas, jo jālavierē starp šokolādi un puķu tirdziņu, kaut vai ar nazi var noieties pa augstsprieguma stigas eju kā klavierēs starp taustiņiem eju pa tuneļiem baltiem, līdz melniem vēl ar nazi jānoietas pa tuneli gala stacija klasika. esmu atnācis uz pierīgas jūrmalu, tur varētu būt kāds vērtīgs akemns, jo atrast vērtīgas lietas ir mans kompensācijas mehānisms noraidošai attieksmei pret materiālām vērtībām. es tomēr esmu simts sim kartes, kas bružē ielā bija ieliktas vienā pastakstē un tad kaķis tās izņēmis sāka košļāt elektrosignālus un viņš man pasūtīja bronzas jūras lampu un šodien tajā vannasistabas postažā ar trauku un mutes mazgāšanu no aukstas šļūtenes un sēžot uz poda vēl tikko pamodies domāju, kā būs to smago bronzas jūras lampu piestiprināt tajā šaurajā strēlē starp griestiem un durvju aili, vai man gadījumā nevajadzēs tray, bet nē, tray ir tik asociatīvs, ka var piedot man manu mutes brūķēšanu, it kā tā būtu uz mani kaut kādā veidā attiecināma toy, bet nē, es redzu savu selektīvo dzīvi un savas hameleona brilles un savas mostošās smadzenes pēc kaut kādas postažas kā tray simbolu. tas tiešām ir ienesīgi bēdīgi raudzīties savās plaukstās, kur visi ceļi ir putekļaini un rēgaini un raudzīties tītariem acīs un raudzīties trusīšiem un jūrascūciņām acīs bildēs kā nebūtības sams, bija tajā jaunajā ābecē pie sadaļas a bija tas divu vārdu savienojums kā sema tīklojums, bet es neatceros tas tiešām bija jaudīgi, mana neraža ir nepierakstīšana, es priņebrižitjeļno atnašus pret vērtību saglabāšanu, manā skatījumā tām ir jābūt spējīgām saglabāties, ja tās ir universālas, bet ja tās ir partikulāras, tad man atkal būs kvests tās no jauna atklāt. kā kļūt pilnīgi stulbam un izdzēstam un tad atkal sākt pamazām vākt kaut kādas drumslas un brīnīties, it kā tās pirmo reizi redzētu. vienīgā aplamība varētu būt laika gaitā nolietotā organisma nevēlēšanās vairs raudzīties uz pasauli, bet nekur jau neliksies, kā teica dzejnieks, tur būs vēl trādirīdis, to vēl būs jāskata vaigā, bet lai viņš staigā, ja daba pati par sevi parūpējas, tā parūpēsies arī par mani.
Jun. 22nd, 2025 @ 08:14 am
|
| » (No Subject) |
|---|
laiks ir tīrkultūra. tā ir tik stipra kā tīrākā kultūra. tai ir visi nosacījumi, lai cičos ielikta, lai laimes nepietiek. lai visiem gaismas kamoliņiem pietiek pateicības vārdu. lai tu no mana kaligari varētu redzēt kaut niecību, kaut tu mani atnesi ar sastatnēm kopā, kaut tu mani turēji burciņā ar rosolu, kaut vai tā. ar pistoleto gaismas kungi cīnās pretestības laukos, tie ir cēlie santehniķi, trubu meistari un gaspačo antresoli. tu turi manu revolveri tā it kā tā būtu nagla cirsta ābolā virs galvas vai ar ermoņiku ņēmi nost pa gabalam dzīvības eliksīru un smērēji deniņos kā spiež kā spiež es nevaru šo laiku panest pat ne sprīdi, kur nu vēl ar gremošanas īpatnībām sadzīvot un ikmēnesi investēt ložu necaurlaižamā paviljonā ap pieri, ap sprīdīša elkoņiem, ap viņa gurniem un pakaišiem dimdot starp ēku un debesīm izpletās globs cietvielu disks serafīma svārkā tinies tas ar pulku lauka govju leca pakaļ man uz palodžu gobu. es viņam nepārmetu, es viņam tiešām liekos lohs. ja viņam patīk tīksmāties par maniem garaiņiem, es viņam lietas koku piedāvātu, ja tam kokam būtu gals, ja to varētu ar īkšķi pieturēt pie nāss un sašņauktos naktsskapīšos lidinoties apkārt gaidīt pievakari, kad tad varēs slikti uzvesties un neatbildēt uz zvaniem martinīkas liedagā vai vēl kādā citā ligzdā, kur tev atnes pītu tēju, sarofānu, sarokojas ar tevi un neatbild uz taviem jautājiem, klusē, nerunā, nemin vārdus, neatskaitās, nediktē, nedidaktē un nesvilina sārmus. esi luksofora cēlumā pār ielu raugies taisnā leņķī, tikai tavas gaismas pults varēs redzēt cauri sviestam, tikai nekausējot braukt, tikai lēnām ripinot ar lelli logā vai sēžot uz kabrioleta, vai tu mani redzi šajā logā, jā, tā ir mūsu tīrasiņu suns sieviete, varbūt gultas rāmji cieši, varbūt gultņi līdzina segu, vari palīdzināt arī, ja tavs gultnis ir lietisks un praktisks, ja tas ir atbilstošs, ja tam ir papiross, ja tam ir naglu sega, ja tam ir smagsega, ja tam ir luksofora dzirnaviņas, samalt kamiešus un ledu, samalt kultūraugu segu, mulčā izdīdzēties ārā satikt sauli, saķert kaulu, atspiesties un lēnām nazī ienest iekšā kaut ko baltu, kaut vai mutautiņu vai pat sērkociņu, nedaudz skoča un to visu pārkristīt kā lēdurdziņu. ar kobaltu.
Jun. 20th, 2025 @ 08:24 am
|
| » (No Subject) |
|---|
ar jaku pa kārtulu. viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, ir viens tukls cirka mākslinieks, kurš. tam apkārt gaitas lēkā kā stiegras naglas. es nenesu viņam nekādas iemesla paliekas pa pilsētas ielām, jo. viens no maniem mīļākajiem māksliniekiem ir. viens no galvenajiem gaismas paviljoniem ir. viens no galvenajiem staiceles stacijas kurlmēmajiem ir. viens no visiem visuresošajiem ir. betas karotīns un diližanss ar tvaika mašīnu ir. vienā vārdā pateikts kurlums ir vai nav tas skaistākais no tuklajiem kartupeļiem. ir. viens no maniem mīļākajiem džeziem ir. viens ir viens bez padsmit tumes. vai tu mani dzirdi šajā stalaktītu karuselī. jā. viens no tuklākajiem not raugās mani cauri pierei. ko tu glūni, kas ir glūni, tas ir lūri, skaties cauri pierei. mana piere ir tik tāla, tajā varētu, bet nevar patvert cirka mākslinieka gleznu. es tev dodu savu dūri, dari tajā tikumus, dari to, ar ko tu rokā staigā aplinkus un blēj. ja tu vispār blēj. ja tu vispār taisi troksni, ja tu dūri turi rokā. ja tev patīk mana dzimts, tad tu raugi mani logā. es kā pētergailis cēls, tāds kā izdēts cēlais grēks. vai arī tu mani gribi uz stilbiem izcept, kā tu darīji tolaik, kad. mēs ar mušpapīru tīri taktiski atsakāmies celties augšā. mēs ar mūsu prāta strēli gribam uzcelt pili pa pilītei un. kad viens no miertiesnešiem ir atnesis savas cikliskās skavas, tās var deldēt ar putuplastu. ar lelli. tās var deldēt ar caunas spilgto gaismu, kas iztriecas pagalmam pie aika spaika un kaļiņingradiešiem. kā es to pēctrupes stangu biju nesis cauri pilsētai, tā tā sāka dēt tieši uz ceļa, pa visiem ceļiem satecēja drosme, tai bija. nejau gandarījumu var iegūt un ne pārvarot pretestību. nejau vienos vārtos spēlējam. nejau viens es nesu savu cirtu. esam tāds kā grēda visvisādu agregātu. droši vari teikt, droši izsakies kā sportā, kā spēlē. tu droši vari cirst ar vārdu, tu droši paliek nedroši, tu minstinies un cēli paklanies vai snīpis tavā galvas kausā kratās kā tas dara makā grabuļiem un cirstiem īleniem gailenes lakstos un mellužu stacijā gaidījām vilciena sastāvu ar kartona brošūru vēdinu vasaru, tu ar savu cienījamo vecumu, es ar savu stikla ledenes batutu uzlēkšoju kalnā, nominos pa redeli, akli sijāju auzas, akli lēkšoju kokos, akli līdumā tērēju dzīparu kodolu, ja tam vispār bija piekodināts, ka es piekodināts ar asaru vīziju.
Jun. 20th, 2025 @ 08:10 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Sūdu arābija. Es vienreiz, kad viesnicā stradāju par porteri, šeiha sievai no kofera nozagu apakšbikses. Tas arī ir vienigais, ko jelkad tur nozagu.
Jun. 14th, 2025 @ 01:40 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Es, piemēram, labprātāk atrodos tur, kur nav cilvēku, bet es arī novērtēju izraēlas stingrību pastāvēt tuksnesī blakus netīriem fanātiķiem.
Jun. 14th, 2025 @ 01:02 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Ja tu draudi sālamanam rušdijam, tu vienmēr būsi leģitīms mērķis.
Jun. 14th, 2025 @ 12:53 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Man patīk tas, ko es galīgi nesaprotu, bet zinu, ka tā ir manta kā filosofija un lr3.
Jun. 14th, 2025 @ 11:37 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Palestīnas sīknauda
Jun. 14th, 2025 @ 11:05 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Viena diena vienā dienā
Jun. 10th, 2025 @ 12:37 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Gaumes saslauka
Jun. 10th, 2025 @ 10:30 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Vilciena stadions
Jun. 10th, 2025 @ 09:57 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Edgars alans un ko deco
Jun. 10th, 2025 @ 07:51 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Gvakamole šodien
Jun. 10th, 2025 @ 07:31 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Kliedētāja pēda aprasoja
Jun. 9th, 2025 @ 05:54 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Jautrais koris antresola zvīņas
Jun. 9th, 2025 @ 01:53 pm
|
|
|