aksiomātiskie vektori

6.4.07 11:53
Pasākums 1: (V)Pūces Etnogrāfiskais orķestris.

Koncerts kopumā bija ļoti okei. Kad Filharmonijas zāle dziedāja līdzi "Es nemiršu šai zemē, es nomiršu taizemē," mazliet iekņudējās vēderā, jo plānojas brauciens uz Taizemi [vai Vjetnamu. Mirklī iedomājos klapatas ar pīšļu pēcnāves transportēšanu no tik tālas valsts, apdrošinātājus, kas samaksā tikai pēc bērēm, un kur tuvinieki līdz tam ņems naudu.] Skaņdarbiem vietām mazliet pietrūka perkusiju asuma un daudzveidības, bet varbūt, ka mūsējie to nemaz nevar. Solistu mikrofoni pa laikam pārmodulējās, un balkonā skanēja mazliet kā vatē [tas par apskaņošanu]. Bet "Lēni, lēni Dieviņš brauca no kalniņa lejiņā" koncerta izskaņā bija neizsakāmi skaists. "Lai vējiņis nenopūta sudrabiņa mētelīti" - ļoti smalks redzējums, kas šķiet raksturo asu pārlaicīgā uztveri. Ļoti iedvesmojoši.
0 aksiomas ieteikt virzienu