Nez kāpēc atcerējos anekdoti par bārdaino anarhisma romantikas apdvesto skricelētāju:
un man arī sagribējās uzspļaut visam un iet pļaut zāli (pat ja nekādas zāles šobrīd nav).
19. gadsimts. Bagāts cilvēks ar bērniem izbraucis pie dabas krūts. Staigā pa pļavu. Ģimenes galva redz- netālu kāds vīrs pļauj zāli.
Viņš saka bērniem:
- Skatieties uz šo netīro, smirdošo veci, kamēr mēs iegūstam izglītību, šis vienkāršais krievu zemnieks pļauj zāli. Šis vīrs ir absolūti neinteliģents, nepārzin, ne literatūru, ne vēsturi, ne psiholoģiju, bet mums jābūt viņam pateicīgiem, jo tādi zemnieki, kā viņš mūs baro.
Bagātais cilvēks un viņa ģimene aizgāja, bet Ļevs Tolstojs turpināja pļaut zāli...
un man arī sagribējās uzspļaut visam un iet pļaut zāli (pat ja nekādas zāles šobrīd nav).