sarežģītais zvirbulēns

nespied podziņu

vakar tā sagadījās, ka sanāca pabūt Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ģintermuiža". nodaļā, kur depresņikus ārstē. tai nodaļai visnotaļ iespaidīgs intro - lai nokļūtu tur, jāiziet cauri garam, zemam, patumšam un pagrabīgam gaitenim bez logiem, pa kuru velkas kaut kādas trubas. uzreiz iedveš cieņu pret iestādi. un vēl tās durvis bez rokturiem...

interesanti, ka Jelgavā Filozofu iela beidzas ar slimnīcu, kurā ārste narkomānus, alkoholiķus un cilvēkus ar psihes traucējumiem. vai tas būtu tāds kā mājiens?

man ir aizdomas, ka pavāres mūsu ēdnīcā zāļo ēdienu. kā gan savādāk lai izskaidro to, ka pēc pusdienām nevaru sakarīgi neko padomāt, ne arī padarīt.
/ pat šis posts man tapa ar lielām pūlēm un, droši vien, ir pamatīgi nesakarīgs /

joprojām neko nesaprotu

( jūs tur tā uzmanīgi, ja? )