sarežģītais zvirbulēns

var biju aizgājis uz filmu "Vārpu lasītāji" Kinogalerijā. franču dokumentālais kino par cilvēkiem, kas savāc to, kas paliek aiz citiem, kas paliek pāri. katram "uzlasītājam" ir savs stāsts un motivācija, kāpēc viņš to dara un ko katrs "uzlasa"."uzlasītas" tiek visdažādākās lietas - sākot no pārtikas, lai izdzīvotu un beidzot ar da-jeb-ko (piemēram, pulksteni bez rādītājiem), lai izgatavotu mākslasdarbus. tikpat dažāda ir cilvāku attieksme pret šo lietu - gan uzlasītāju, gan visu pārējo. un daudziem uzlasīšana nebūt nav dzīves nepieciešamība, bet gan attieksme pret dzīvi, lietām, patēriņu un sabiedrību.
filma bija vienkārši lieliska. labāka, nekā es biju gaidījis. un labs tulkojums. labprāt redzētu vēlreiz.
ārprāc, aiz mums paliek tik daudz visa kā neizmantota...

kolēģe tiko sasmējās par izlasīto ziņu, ka strausiem acis sverot vairāk nekā smadzenes.
bet tā ir ne tikai ar strausiem. arī starp cilvēkiem gadās tādi eksemplāri.

Венедикт Ерофеев. Москва - Петушки