sarežģītais zvirbulēns

es nerakstu, ja man nav ko teikt.
es nerakstu, ja sakāmā ir tik daudz, ka to nevar izteikt vārdos.
es rakstu par visu pārējo.

..mīla saraus mūs gabalos..

vakar tīri nejauši sanāca nokļūt uz izstādes "robežpārkāpēji" atklāšanu. interesants kāpiens atpakaļ laikā. vairāk par mākslu un toreizējām protesta izpausmēm mani saista atgādinājumi par 80-to gadu notikumiem un to laiku relikvijas.
..vecās maizes kastes, kurās kādreiz veuikalos pārdeva maizi. augšā baltmaize, apakšā - rupjmaize. dažkārt vēl silta. un tādai - siltai, svaigai, tikko ceptai baltmaizei - mājupejot nolauz pa kumosam. no abiem galiem, kaut ar zini, ka mājās par to būs brāzies. jo tie kancīši tak visgardākie un kārdinājumu pārvarēt nav iespējams..
..un vēl tas metro projekts. atceros milzīgo ažiotāžu ap šo projektu. es gāju, šķiet, 5.klasē, kad notika demonstrācija pret metro celtniecību, kurā mēs - pāris klasesbiedri, protams, uzskatījām par savu pienākumu piedalīties. redz, kā laiks iet un domas mainās. tagad es labprāt gribētu Rīgā metro.
..un, protams, žurnāls "Avots", kurš droši vien vēl joprojām stāv kādā no mammas sekcijas tumšajiem kaktiem. toreiz man viņš likās muļķīgs - nekādu bilžu, ne joku, ne mani interesējošu rakstu - tik kaut kādi stāsti un dzeja.

esmu gana badojies. jābrauc vakariņās. ja reiz uzaicina - nedrīkst atteikt. galvenais - neaizmirst nopirkt šnabi.