Kaķu spēciņš [entries|archive|friends|userinfo]
Kaķu spēciņš

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Nekas, nekas [10. Jul 2009|01:04]
[Current Mood |haha ha ha ha HA]
[Current Music |The Virgins - Rich Girls]

Shovakar man kaadam gribas izspert purnu, taapat vien - prieka peec.
Linkcomment

[9. Jul 2009|15:44]
[Current Music |Casiotone For Painfully Alone – White Corolla]

Ar pārsteigumu atklāju, ka manā izveidotajā dziesmu listē „Ballīteee” ir 86 dziesmas un gandrīz nevienu no tām es nevaru noklausīties bez nekādām atmiņu bildēm un pārdomām. Es to sapratu, lasot Murakami stāstu „Miegs” un domājot par to, ka no mājām jāpaņem un beidzot jāsāk lasīt „Anna Karēņina”. Gribu, lai ir tie mirkļi (kuri pienāks Tolstoja darba apjoma dēļ) kuros, atsākot lasīt grāmatu, varoņi liksies nepazīstami un kamēr atcerēšos detaļas par raksturojošiem sīkumiem, pārdomāšu dažādas sadzīviskas ainiņas, kas ar grāmatu tieši nebūs saistītas.
Linkcomment

[8. Jul 2009|23:58]
[Current Music |Xiu Xiu - Clown Town]

Man nenormāli riebjas tās pāris dienas lielajā pilsētā, kad visas manas domas nevis glītā aplī sadodas rokās un cerībā sažmiedz seju, bet gan haotiski un neapstādināmi sniedz plaukstu viena otrai un tad vēl trešajai, ceturtajai un tā līdz bezgalībai. Mans ķermenis fiziski sagurusi, par visu vairāk gribu izraut visus kontaktus un aizmigt, bet galvā uguņošanas, kāds smadzeņu asins vados kaisa sāli. Nevajadzīgi plāni paši sevi krāso ar akvareļu krītiņiem, un es domāju kaut ko tik debilu kā: kāpēc tie nepateicīgie nelieši mani nepacienā ar picu, zinot, ka uz tās ir desas ripiņas, kāpēc manā istabā ir novietoti tie neglītie krēsli, pat zinot, ka tā nemaz nav mana istaba un kāpēc ,pie velna, jāklausās tik skaļa mūzika, ja blakus istabā guļu, pat zinot, ka viņi nemaz nav pamanījuši mani zem baltās segas kaudzes.
Protams, tad, kad viņi visi ir prom, domu mezgli paši atrisinās, galva tik tukša, ka jāpārskata miljons reižu jau redzētas interneta lapas, acis plaši atvērtas, un bezmiegs danco, gurnus kustinādams. Danco un dobjā balsī pavēl: „Do it again.”
Linkcomment

[7. Jul 2009|16:10]
[Current Music |MJ – Beat It/ P,B&J- Young Folks (Diplo remix)]

Aizbraucu uz Pure Groove ar domu, ka esmu jau nokavējusi The Phenomenal Handcalp Band uzstāšanos, bet izrādījās koncerts ir stundu vēlāk, kā biju iedomājusies. Pasūtīju sidru un atvēru Murakami ( Vai kāds ir lasījis? Ļoti vēlētos dzirdēt komentārus no draugiem. Rūta ir lasījusi, kad viņai bija 16, tolaik ļoti patika). Jebkurā gadījumā, lasu grāmatu, saule karsē manu vaigu, un es gaidu, kurš no viņiem abiem parādīsies pirmais – Rūta vai Raiens. Vēl esmu pārsteidzoši satraukta, pat nedaudz nervoza, ņemot vērā, ka man tas zēns nemaz tā nepatīk, bet laikam termins, ko pati esmu piešķīrusi, „uzlecoša popzvaigzne” nospēlēja savu lomu. (Man „Hockey” diez gan ļoti riebās, kad Tomas man pagājušajā ziemā nospēlēja viņu dziesmu „Song Away”. Es nospriedu „vēl viena popgrupa, kas nolēmusi miljonus pelnīt ar vienkāršām dziesmām, kurām var līdzi dziedāt jau pēc pusminūtes”. Jebkurā gadījumā- Braitonā viss mainījās, jo sanāca tā, ka viņus intervēju. Tie zēni bija visai dienišķi, atzina, ka daudz kas vēl jāmācās, un bija pilnā mierā, ka viņus pielīdzina nākamajiem the Strokes un Kings Of Leon. ) Ņemot vērā manu skepsi un Lielbritānijas publikas atsaucību, tālu no patiesības es nevarētu būt.

Rūta atnāca pirmā. Atnesa mellenes, un mēs kopā izdzērām latti, un tad, mīlestībā un draudzībā peldoties, viņa devās uz darbu. Pēc pāris mirkļiem ieradās Raiens, un vakars izvērsās neparasti nepiespiests un jauks. Pēc Pure Groove slēgšanas es viņu aizvedu uz spāņu bāru, kur mūzikas kastē viens pēc otra mēs izvēlējāmies trīs dziesmas par mārciņu. Likām viens otram minēt, ko esam izvēlējušies. Raienam bija diez gan liela taisnība, kad viņš teica, ka mani nepazīstot tik labi, lai uzminētu, jo viņš nosauca Bobu Dilanu, grupu, kuru es nemaz nezinu, un Maiklu Džeksonu. Tiesa pirmais, ko viņš teica, bija Bovijs. Es noteikti būtu izvēlējusies Deivida dziesmu, ja vien tur tāda būtu bijusi. Izvēlējos The Undertones – Teenage Kicks, The Ramones – I Wanna Be Your Boyfriend un Arctic Monkeys – Bigger Boys & Stolen Sweethearts. Savukārt, viņš izvēlējās Depeche Mode, T- Rex ( ļoti laba izvēle) un James Brown. Mans minējums bija greizs, jo balstīju to viņa minējumā par manu izvēli. Lai vai kā, tālāk sekoja daži stāsti par Chair Lift un kokaīnu, strīdiem ar Y.A.C.H.T zēnu, ballēšanos ar Bat For Lashes, draudzenēm, kas draudzējušās ar Pītu Dohertiju un vēl kaut ko tikpat klišejisku un nenozīmīgu, bet visvairāk, man patika tas, ka tam zēnam riebjas grūpijas un tūres laikā viņš nav ielaidies vienas nakts sakaros ne reizi. Nevis tāpēc, ka man tas baismīgi kaut ko nozīmētu, jo es zinu, kur ir mans zēns, bet tas tik un tā liecina par personību. Mana spalva un ūsas ir spodras, murrāju un asinu nagus tāpat prieka pēc. Es zinu, kas ir manos plānos un pie tā arī turēšos – raksts jānodod trešdienas rītā.
Link3 read comments|comment

Sapņi [6. Jul 2009|14:08]
[Current Music |The Nerves – Letter to G]

Fantastiski. Mani sapņi šeit ir sasnieguši jaunu līmeni salīdzinājumā ar sapņiem mājās. Marlons sabaro Kristapu Kalnu ar ketamīnu. Ņūkrosa ir kalnaina kā Skotija, es sanarkotam Kalnam stāstu, kā pie Griničas parka satiku Džārvisu ( kas, starp citu, ir taisnība). Pīts Inkpens klaiņo rozā parūkā. Skolā radio praksi esmu nomainījusi pret kulināriju. Veikalos ļoti dārgas zemenes. Pirmajā nodarbībā jātiekas autobusa pieturā „Echo”, kas, kā sajūtas liecina, ir netālu no Portobello tirgus.
Linkcomment

Paredzi un salīdzini: Ernests [6. Jul 2009|14:06]
[Current Mood |vairs nav bail no Ernesta]
[Current Music |Passion Pit]

Šodien spēlēju Viestura spēli „Paredzi un salīdzini”, iztaujājot Ernestu par dažādiem pārtikas produktiem. Pavadījām jauku dienu dažādās ekskursijās un blenžot uz vāverēm. Pirms atvadīšanās, es teicu, ka Ernests reizēm runā kā televīzijas cilvēks, uz ko viņš atbildēja, ka savas „r” izrunas dēļ nekad tāds nevarētu būt. „Jāiet pie Antonijas Apeles”, es ierosināju. Man par pārsteigumu viņš izrādīja apņēmību un interesi, un tad es, iespējams, izdarīju vienu no pārsteidzīgākajiem spriedumiem pēdējā laikā, paziņojot: „Elīna Kolāte tevi uz rokām aiznesīs pie Antonijas Apeles!”
Link2 read comments|comment

Svētdienas rīts [6. Jul 2009|14:04]
[Current Music |radio]

Sestdien vakarā aizgājām uz Utrophia’s dzimšanas dienas ballīti. Man bija naudiņas vienam sidram, Gono man nopirka otru, tad Stīvens uzsauca vīnu un beigās mēs ar Gono pametām ballīti ar puspudeli nočiepta vīna pēc tam, kad Stīvens bija piekritis paņemt kaķi no patversmes un nosaukt to par Classic Cliché pēc mana ierosinājuma. No rīta nesapratu, kā esmu pēkšņi nonākusi tādā švingulī. Neatbildēju uz Ernesta zvanu divpadsmitos, jo Ernestam nav jādzird samiegojusies un krekšķinoša Līva. Pēc stundas mans telefons zvanīja vēlreiz: „Hey, it’s Ryan from Hockey”... Es biju sapņojusi, ka ne tikai Raijans, bet visi Hockey zēni pārdod sieru kaut kādā tirgū, Katrīna dzīvo milzīgā dzīvoklī kaut kur Ņujorkā un grasās doties uz Londonu uz kursiem. Es ciemojos, un mēs visas, ieskaitot Rutu un Elīnu Cvetkovu, to vien darījām, kā skopi sarunājāmies, ēdām zaļus ābolus, smēķējām un gājām gulēt atkal un atkal. Dzīvojamajā mājā bija ļoti lielas kāpņu telpas ar paklājiem un lietām – daži turēja grāmatas pie dzīvokļu durvīm, daži - mākslas darbus un pakārtus mēteļus. Mulsi sasmējos vairāk kārt telefonsarunas laikā. Tagad jātīra dzīvoklis, jo Ernests visai drīz būs ceļā.
Linkcomment

Šis ir mans "Es mācos Goldsmitā, un man šķiet, to šogad pabeidza Ulvis Urtāns" posts. [2. Jul 2009|16:04]
[Current Mood |pabeigt iecerēto]
[Current Music |Heartsrevolution]

Tagad iešu skatīties "Wir Kinder vom Bahnhof Zoo"

Link4 read comments|comment

Rufus Wainwright, Hockey, Vice, Heartsrevolution, Ciaran Wood, Dolce & Gabbana, Pure Groove [2. Jul 2009|15:05]
[Current Mood |organizēt]
[Current Music |Heartsrevolution - Dance Till Dawn]

Man visai labi patika, ka naudas pēdējā laikā pietiek vienīgi cigaretēm, transportam, kaut ko izprintēt un tā. Man nevajadzēja nekādas kleitas vai kurpes. Ādas jakas un polaroid filmiņas viegli atliku uz citiem laikiem. Vakar iztērēju pēdējos sačikus par Marsu un sūkājamu konfekti, atceroties kā ar māsīcu Daigu tā bieži štukojām izdevīgākos pirkumus Mežciema tirgū, un šodien aizvien vairāk gribu to jauno kleitu, ādas jaku, polaroid filmiņas un "royal rebel" kurpes, jo tuvojas visādi piedzīvojumi, zēni viens pēc otra grasās ierasties pilsētā un, lai ar tiem visiem galā tiktu bez liekiem satraukumiem - to play it cool - man ar tām lietām būtu daudz vieglāk. Citādāk nav jau tik svarīgi. Heartsrevolution forša jaunā dziesma.
Linkcomment

Darba diena [1. Jul 2009|15:30]
[Current Mood |acis nejaukas]
[Current Music |Nick Drake]

Paskatos spogulii un man pretii "Tell me, tell me - What have I done wrong? Ain't nothing go right with me, must be I've been smoking too long."
Link2 read comments|comment

Horlicks [30. Jun 2009|22:35]
[Current Music |Tribe Called Quest - Public Enemy]

Mēnestiņš – čigāniņš mirdz aiz loga. Šodien pavadīju lietderīgu dienu tekalējot un braukalējot pa lielpilsētu kā Ansītis un Grietiņa – metu drupačas uz asfalta un sēju sarkanas drāniņas ap autobusa pieturām, no kurienes ved uz mājām bezmaksas.

Kamēr Gono nav mājās, es uzrakstīšu stāstu par trako britu miega pulveri. Tajā naktī, kad piedzīvoju panikas lēkmi un neizturamas ilgas pēc mājām, es mūsu trauku skapī atradu „Horlicks”. Izlasījusi aprakstu („In Shakespeare’s time, mattresses were secured on bed frames by ropes. When you pulled on the ropes... good night, sleep thight”), es neticīgu novīpsnāju, bet uzvārīju ūdeni un izmaisīju piecas tējkarotes balta pulvera. Smaržoja pēc buljona, garšoja pēc kaut kāda piena – miežu dzēriena un līdz ar pēdējo malku, man pēkšņi kļuva sūnu smagi plaksti, lūpas apvijās ar samtu un viss ķermenis neapstādināmi tika iegremdēts sapņu muklājā. Vēl pirms iemigšanas atcerējos Krankenhaus un redzēju sapni, kurā viss notika tieši, kā vēlējos.
Link4 read comments|comment

30 Rock [30. Jun 2009|22:12]
[Current Music |Tribe Called Quest - Can I Kick It]

"We all use ways of coping. I use sex and awesomeness."
To tad arii jums visiem noveelu.
Linkcomment

Panika [28. Jun 2009|22:26]
[Current Music |Dilans/ Kings of Convenience - Homesick]

Nu, vot, skumjas un satraukums pēkšņi man aptinās ap kaklu kā tāda pretīga, griezīga ādas siksnas, kas savelkas ciešāk un ciešāk. Es atkal nevaru iemigt. Uz aizkariem garas, tumšas logu rūtis. Izskatās pēc restēm. Uz sienas pāris blāvas gaismas svītras. Dilans kaut ko gauduļo. Es zīmēju shēmas. Jābūt viltīgai un izveicīgai – viss labi jāsaplāno, kamēr vēl nav par vēlu. Smēķēju pēdējo cigareti kailām krūtīm, sarauktu pieri un pidžamas biksēs sēžot. Vēl pirms pāris stundām es laimīgi domāju, kā strādāšu tur un tur, naudas pietiks visam, būs tikšanās ar interesantiem zēniem un citi nenozīmīgi nieki. Tagad man ne grāmatas negribas lasīt, ne filmas skatīties. Dilans kaitina nedaudz un gribas klausīties Homesick, Catsick, Countrysick. Labi, es varu negulēt, no rīta aiziet paskriet un par, cerams, pārskaitīto naudu piezvanīt tētim un pastāstīt par pēkšņi uznākušo panikas lēkmi. Visu polaroid filmu izbildēšu uz savu kaķi skatoties.
Link10 read comments|comment

Ņausīte [28. Jun 2009|22:24]
[Current Mood |baigi skumji]
[Current Music |Bob Dylan – Desolation Row]

Čau, bezmieg! Tikko domāju, ka mājās jāpavada vēl vismaz divas dienas vairāk, lai varu aizbraukt uz laukiem un izpirkt savu debīlo, izglītības kāres dzīto Latvijas pamešanas vainu sava kaķa acīs. Vispār man šķiet, tas ir visai neiespējami un ļoti skumji, protams, bet pilnīgi saprotami arī. Vienīgais, uz ko ceru, ir, ka 48 stundu laikā, balstoties uz pabalējušām atmiņām un zemapziņas sūtītiem signāliem, ka esam labi pazīstamas, vismaz atkal no jauna sadraudzēsimies un viņa varbūt man ļaus sevi paņemt rokās. Aizbraukšu uz Ļaudonu un nokritīšu zālē, un gulēšu to apķērusi, un brālis man galvā teiks: „Ņausītis nāk pār pļavu” (man reizēm ļoti mīļi liekas, kā viņš manu kaķi sauc vīriešu kārtas īpašvārdā). Es gribu redzēt pelēko peles samta muguriņu viņas zobos. Vienīgais mierinājums, ka Ņausītei ir teju vienalga par mani. Vismaz tā vajadzētu būt. Jebkurā gadījumā – ir vai nav tā - vismaz būs piepildījusies mana cerība, ka nomiršu pirms viņas. (sanāca trakoti dramatiski)

Un vēl – man vispār pohuj par Positivus. Nav vienīgi pohuj par pirmo dienu, bet par pārējo, kas nav mani tuvākie draugi, gan. Gribu no turienes braukt prom pēc iespējas
ātrāk.
Linkcomment

[27. Jun 2009|12:58]
[Current Music |Chet Baker]

Atmiņās par Marlonu es smēķēju Lucky Strikes – the red ones (ne vienmēr, bet reizēm tomēr), atmiņās par Kuprējevu es pērku zaļos Pringles, par Andreasu tās lētās želejkonfektes par 39 penijiem diennakts veikalos, atmiņās par Strodu es eju uz operu (nosacīti), atmiņās par Pītu Inkpenu es klausos Y.A.C.H.T – Psychic City un atmiņās par Eliotu es norunāju tikšanās pie bibliotēkas. Labi, ka neko nedaru atmiņās par Tomu. Toms (labā nozīmē) ir teju visur klātesošs.
Link4 read comments|comment

Eksperiments [26. Jun 2009|22:54]
[Current Mood |kaķīšu nogurums]
[Current Music |Chet Baker]

Vakarpusē piedalījos kārtējā psiholoģijas eksperimentā, kurš stipri atšķīrās no ierastajiem, kuros miljons reižu jāsaka „šitā dziesmiņa nepatika”, „šitā bultiņa rāda pa labi”, „šis ir E, tas ir F” utt. Britu zēns ar Deivida Bovija vaibstiem man galvā uzlika peldēšanas cepurīti ar daudziem vadiņiem. Kamēr viņš manos matos smērēja želeju, es smaidīju tik muļķīgi kā tā meitene no Blur- Leisure vāciņa. Tas zēns bija vairāk pa gaisiem nekā es – stāstīja, cik Benicasim šogad lielisks mākslinieku saraksts, vaicāja, kā man patīkot jaunais Dohertija albums un gaudās, ka tikai nesen viņam esot sācis patikt Bovijs, bet neviena albuma neesot. Viņš man rādīja visādus lietvārdus un tad lika aizpildīt desmitiem aptauju par to, cik ļoti man gribas lietot alkoholu un cik labs cilvēks es esmu. Lai arī tā peldcepure sāka neciešami spiest un mutē uzvadīja nenormāli pretīgo, saldeno makaronu garša, ko biju ēdusi pusdienās ( glāze Malibu būtu tieši laikā) pacietīgi pildīju visu, ko lika. Viņš ik pa laikam skraidīja no vienas laboratorijas uz otru, piekārtodams vadiņus. Vietām es jutos kā „Mehāniskajā apelsīnā”. Galu galā, kad biju otrā uzdevuma vidū, kurā lietvārdu virknē jāspiež ‘z’, kad redzu dzīvnieka vārdu, aparatūra pilnīgi nojūdzās. Zēns man iedeva naudu šokolādēm un atvainojās, ka eksperiments izgāzies.
Link2 read comments|comment

[26. Jun 2009|22:32]
[Current Music |Chet Baker]

Pēdējas dienas pēc mājupceļa, kurā palieku pārspīlēti bailīga, bolu acis un reizēm pat izvelku savu kabatas nazīti, pārnāku ar ezīšu noklātu muguru un kaucu pēc vannas. Tad ēst un izslēgties, gulēt saldu, sapņu pilnu divpadsmit stundu miegu. Vakar, piemēram, sapņoju, ka trenējos peldēšanā nu tik cītīgi, lai varētu atmaksāt Marejam Gulbja zaudēto godu.
Linkcomment

I hate internet [25. Jun 2009|20:51]
[Current Mood |pa seju]
[Current Music |LV Pludmales mūzika]

Man pēdējās dienās ļoti apriebjas internets. Sēžu bibliotēkā tērpusies kā no meiteņu futbola komandas un gribu skriet mājās pankūkas cept. Vispār baigi priecājos, ka viņi mani tūlīt izsviedīs ārā.
Linkcomment

Kā mēs kopām saknes - nožēlojami, lai arī centāmies [25. Jun 2009|15:36]
Mums bija bezcerīgi Jāņi.
Pamodos visai līksma un no mutes vēlās ārā tādas frāzes, kā „māju mēzt”, „meijas griezt” un „rasā mazgāties”. Nekādas gulēšanas nebūs. Tā kā te viss zied, iztēlojos jau, kā abas ar Rūtu vīsim bagātīgākos vainagus savā dzīvē, un vispār viss būs jauki un brīnišķīga. No rīta būs arī migla un , ja ne migla, tad gar Temzu iesim sauli skatīties. Uz telefona zvaniem atbildēju ar Jāņu dziesmām.
Biju Dirveikam apsolījusies nopīt ozollapu vainagu. Ozolu meklēju teju vai visu pagājušos mēnesi, bet, kad uzzināju, ka Jāņošana notikšot krodziņā (lasīt, nolādētā pabā), es aizmirsu par vainagu un sapratu, ka ierašanās tur nozīmētu pašnāvību ar trakoti neasu nazi. Garastāvoklis saviebās. Pie Rūtas nokļuvu mirklī, kad visi parki jau bija ciet. Neviens negribēja kāpt pāri sētai, uz galda franču siers, zemenes un vēl kaut kas. No tēta saņēmu īsziņu, ka laukos nelīst, mamma smaida un kaķis ēd peles. Nekādu ziedu ( te sākas briesmīgākais). No dzeltena mārtiņrožu pušķa uzpinām vainagu uz divām, piedevām par mazu materiālu trūkuma dēļ. No tēta saņēmu īsziņu: „Nebēdā Līgo!” un vispār sašļuku. Bijām izgājuši ārā pie vietējā kanāla uzcept gaļu, sieru, sēnes un tomātus. Zālē sēžot mums likās, ka nav jau nemaz tik draņķīgi – kumelīšu tēja, zvaigznītes un tā, bet neizbēgami ausīs džinkstēja nakts autobusi un tepat blakām spīdēja nejauka daudzstāvu ēka. Atgriežoties mājās, atmetu cerības pierunāt Rūtu „iet saulītei pretī”, nosūtīju Strodam apsveikumu ar cerībām, ka viņš sēž pie teju izdzisuša ugunskura ar Kolāti un glauda kaķus, iesēdos dīvānā, uzliku fucking Radiohead (un tikai tāpēc, ka bija pa rokai), ko pēdējo reizi biju klausījos pirms gadiem trim, un nolēmu, ka, ja jau esmu palikusi nomodā vienīgā, tad arī varētu pieveikt šampanieti sienā blenžot. Tiesa visskaistākais šajā ir tas, ka nekad ar tādu prieku nebiju youtube skatījusies tautas deju kolektīvu uzstāšanos.
Link5 read comments|comment

Piezīmju blociņi un Kortāsars [25. Jun 2009|15:32]
[Current Mood |bezmiegs]
[Current Music |Bob Dilans]

Es atkal nevaru iemigt, ārā šalko bērzi (wft?) un Kortāsara ietekmē atcerējos šo notikumu. (Pirms tam biju lasījusi Marlona piezīmju blociņu, kurš nelietīgi atstāts uz palodzes (parasti nekad šitā nedaru, bet , ņemot vērā, Marlona sociālo izveicību un veiksmi, nolēmu, ka viss, kas atstāts šajā istabā, ir nodots manā lietošanā). Neko neatradu, ja neskaita visai sīkas un interesantas mākslas darbu ideju analīzes, un priecājos, jo uz blociņa beigām man palika slikti pašai no sevis. Pēc tam pārlasīju savu piezīmju blociņu un palika vēl dīvaināk. Te vēl vajadzēt būt atkāpei par Marlonu un Pītu Inkpenu, bet nebūs, varbūt būs citreiz.)

Pēc pusdienām zēni man teica, lai ienākot 305. istabiņā, viņiem esot man dāvana. Pavēru durvis, uz gultas sēdēja Andreass, smēķēdams uztītu cigareti, un Eliots stāvēja istabas vidū, nemierīgi mīņādamies. Rokas aiz muguras. Mana dzimšanas diena jau bija pagājusi, vispār neko negaidīju un vismazāk jau Eliota aizbraukšanu. Viņš no mugurpuses izvilka „Mazo Princi” un pasniedza man. Biju silti aizkustināta, ņemot vērā, ka lapsas mūsu triju draudzībā figurēja katrā trešajā teikumā. Visi trīs viens otru arī laikam esam visai labi pieradinājuši, vai arī viņi mani ir labi pieradinājuši. Atvēru pirmo vāku, meklēdama ierakstu vai drīzāk rokrakstu, bet atdūros pie baltas lapas un manāmi noskumu. „Es tev teicu..” – Andreass pievērsās Eliotam, kurš tikai noplātīja rokas -grāmata runāšot pati par sevi. Es laikam pārāk uzstājīgi nebiju ar to mierā, un pirms pēdējās kopā došanās kaut kur iespiedu Eliotam plaukstā melnu pildspalvu un teicu gan, lai uzraksta kaut ko. Citādi man likās, ka grāmatiņu varu kādam atdot vai kaut kur atstāt bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem (interesanti zināt, kāpēc gan tā). Viņš bija teicis, ka ierakstam jābūt pārdomātam un tagad nekas prātā nenākot. Nekaunīgi gan, bet man bija vienalga, uzstājīgi atstāju viņu vienu savā istabā ar pildspalvu un atvērtu grāmatu. Kad atgriezos, lai kopīgi dotos prom, viņš, ejot ārā, atdeva grāmatu un teica, ka tajā tāpat nekas nav. „Grāmata runāšot pati par sevi”.
Tagad kaut kā vairs nevaru vai pārāk skumji to grāmatiņu paņemt rokās, kur baltajā atvērumā ar melnu pildspalvu iezīmētā sirdī rakstīts „No Eliota Līvai”.
Linkcomment

navigation
[ viewing | 100 entries back ]
[ go | earlier/later ]