when she passes, I smile - but she doesn't see |
[7. Apr 2005|00:22] |
[ | Current Mood |
| | domīgs | ] |
[ | Current Music |
| | Astrud Gilberto & Stan Getz The Girl From Ipanema | ] | Pirms aptuveni septiņiem mēnešiem es stingri apsolījos nečīkstēt un smējos, un smaidīju par to, ka pati sevi iegrūžu jau sagaidāmās un mazliet nepatīkamās grūtībās. Smaids nu palicis tāds dikti, dikti samocīts. Tam pa vidu vismaz 5 minūtes drīkst atvēlēt mierīgām domām un smadzeņu rajonā iekodētai informācijai, ka ar visu tikšu galā.
Drīkst piecas minūtes pakavēties uz baltā dīvāna, kur garām peld daudzas oranžas zivtiņas. Drīkst. |
|
|
Comments: |
From: | miice |
Date: | 7. Aprīlis 2005 - 08:16 |
---|
| | mēs visu mākam, i atvasināt, i integrēt.. [lasīt feinajā akcentā] | (Link) |
|
drīkst arī ilgāk, un lai tie difrencālvienādojumi neietekmē smaidīšanas pakāpi!
| From: | pika |
Date: | 7. Aprīlis 2005 - 09:22 |
---|
| | Re: mēs visu mākam, i atvasināt, i integrēt.. [lasīt feinajā akcentā] | (Link) |
|
Turpinu smaidīt un darīt visādus citādus darbu mājās ;)
| From: | pika |
Date: | 7. Aprīlis 2005 - 20:42 |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, vairs nē. Kapēc vaicā?
vienkārši paranoid žurnālā redzēju, ka rakstīji par neimani, tāpēc iedomājos, ka mācies 49.vsk:)) | |