| when she passes, I smile - but she doesn't see |
7. Apr 2005|00:22 |
Pirms aptuveni septiņiem mēnešiem es stingri apsolījos nečīkstēt un smējos, un smaidīju par to, ka pati sevi iegrūžu jau sagaidāmās un mazliet nepatīkamās grūtībās. Smaids nu palicis tāds dikti, dikti samocīts.
Tam pa vidu vismaz 5 minūtes drīkst atvēlēt mierīgām domām un smadzeņu rajonā iekodētai informācijai, ka ar visu tikšu galā.
Drīkst piecas minūtes pakavēties uz baltā dīvāna, kur garām peld daudzas oranžas zivtiņas.
Drīkst. |
|