Es vairs nevaru izturēt, man liekas, ka man ir tik daudz darbu, ka ūdens jau mutē smeļās, es vairs nevaru paelpot un nezinu ar ko lai sāk!!! Es vairs negribu neko darīt, jo nezinu ar ko lai sāku, gribās pazust, jo vairs nevar spēt izdarīt, bet varbūt vnk jāņem no vien gala un jāsāk darīt? Bet ir tik nenormāli grūti saņemt sevi rokās! Kā to lai izdara? Es sēžu darbā, bet neko nedaru, tad kādā jēgā, es pat uz jauniešiem neeju, ķipa it kā strādāju! bet es arī strādāšu pa nopietnam!
Bij man jauks brītiņš, jo illegal bij Liepājos un saskrējāmies ne jau ar pierēm, bet satikāmies un uzdām pustdienas! tiešām cepuri nost, izmaksāt pustdienas, tas man bij mēms šoks! Tiešām mīļš Rīgas mazais brālis! =DAtceros 1 x ar Anderju ar bijām tur ēst, šamais tak gribēja ar mani tikties, bet nevarēja neko izmaksāt, galīgi nemācēja piebraukt, es jau viņam ar šitā pateicu, ka "Tu nemāki piebraukt" ! =D Brīnos, kur man tāda drosma bija!