Es ļoti, ļoti gaidu nedēļas nogali, jo paredzēta nometnīte Kuldīgā! Tik tikko tikačoknījos, ka somā telefona lādētāju neesmu iekrāmējusi, ceru, ka kāds tomēr būs paķēris simeņa lādētāju, savādāk var man viņš nosprāgt! emm.... dikti dikti gaidu, kad būšu Kuldīgā, jo satikšu Lienīti un ceru, ka arī Inesīti!!!
Šoreiz nometnes tēma ir maskas, kādas maskas mēs nēsājam ikdienā, man ar Sniedzīti jāvada popularitātes maska, īstenībā visu vēl neesmu salikusi pa plauktiņiem, vakar vnk nebija spēka, jo pāri 9iem tik biju mājās un tētis atnāca piedzēries, tas ļoti mani saskumdināja.... Ceru, ka viss buus, labi, nav ko lieki uztraukties un stresot!
Es vakar to izdarīju, izdarīju, tas bija grūti, bet es to izdarīju, es parunājos ar Daci, uzdāvināju viņai kartiņu un teicu, ka tiešām nožēloju, ka pašā sākumā biju diezgan rupja, ka mēs esam 1na ģimene utt... tas nebija viegli! Bet savā veidā es viņu mīlu! Un mazo māsiņu Agniju arī ļoti ļoti mīlu!
Tad jau es uzrakstīšu kā man būs pagājis šis laiciņš, ja vien mana sirdc nenocietināsies un kā mazs egoistiņš to negribēšu paturēt tikai sev.
Tieši tā, es domāju, kā es iztikšu, jo man ar naudu galīgi švaki, uz Kuldīgu jabrau, par nometni jāmaksā, bet alga tikai 1dien būs. Bet Dievs visu nokārtoja, priekšniece man šodien iedeva 55.00 Ls, mans tāds šokā, kapēc, bet viņa saka, tas, ka es ar to projektu ņēmos! Bāc man iedeva daudz vairāk nekām man patiesībā vajadzēja! Cik ļoti Dievs rūpējās par mani, man nekad nav tā īpaši bijis, ka man kaut kas trūktu, vai jāaizņemās, jo es visu lieku Tēva rokās, un Viņš mani uztur, ka es vien acis spēju pabolīt! es ļoti, ļoti `pasakos par tām žēlastības dāvanām, ko saņemu....
P.s. tētis vakar man uzdāvināja vārda dienā 5 Ls, ko es arī nemaz nebiju gaidījusi!!! Lai gan līdz manai vārda dienai vēl dikti tāalu!!!