Es ļoti, ļoti gaidu nedēļas nogali, jo paredzēta nometnīte Kuldīgā! Tik tikko tikačoknījos, ka somā telefona lādētāju neesmu iekrāmējusi, ceru, ka kāds tomēr būs paķēris simeņa lādētāju, savādāk var man viņš nosprāgt! emm.... dikti dikti gaidu, kad būšu Kuldīgā, jo satikšu Lienīti un ceru, ka arī Inesīti!!!

Šoreiz nometnes tēma ir maskas, kādas maskas mēs nēsājam ikdienā, man ar Sniedzīti jāvada popularitātes maska, īstenībā visu vēl neesmu salikusi pa plauktiņiem, vakar vnk nebija spēka, jo pāri 9iem tik biju mājās un tētis atnāca piedzēries, tas ļoti mani saskumdināja.... Ceru, ka viss buus, labi, nav ko lieki uztraukties un stresot!

Es vakar to izdarīju, izdarīju, tas bija grūti, bet es to izdarīju, es parunājos ar Daci, uzdāvināju viņai kartiņu un teicu, ka tiešām nožēloju, ka pašā sākumā biju diezgan rupja, ka mēs esam 1na ģimene utt... tas nebija viegli! Bet savā veidā es viņu mīlu! Un mazo māsiņu Agniju arī ļoti ļoti mīlu!

Tad jau es uzrakstīšu kā man būs pagājis šis laiciņš, ja vien mana sirdc nenocietināsies un kā mazs egoistiņš to negribēšu paturēt tikai sev.