as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

zvans pie durvīm. kūņojoties to virzienā, izlasu īsziņu, ka... nu patiesībā neizlasu, bet nojaušu, ka mans varonis ir klāt. mana parasti lauzītā krievu valoda, svaiga no gultas ir knapi atpazīstama kā tāda. mans varonis izskatās pēc vincenta cassela (jā, šitās rakstības nīdēji, ar kuriem man savulaik bija slinkums strīdēties, vot it sevišķi franču vārdi ir psc, ku mulsinoši. vincenta? vensēna? romāns durī? dirī? ksavjē dolans? havjērs dolans? enīveiz.), ja viņš nebūtu tik mazītiņš. vai patiesībā izskatās pēc tā, pēc kā izskatās kasels. standarta krieva. un tad viņš paprasa nazīti. tad viņš paprasa papīra gabaliņu. un ta viņš ņemās tik ilgi, ka sāku jau zaudēt cerību. bet, nē, tad pēkšņi ir siltais ūdens, un es domāju, kur gan tu biji visu manu dzīvi.
protams, tagad iet dušā būs tik smieklīgi vienkārši, nekā no aizrautīgā mēģinājuma iespraukties svešu cilvēku vannasistabā.

vēl viena burvīga diena.