as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 15th, 2010

smieklīgs vakars. redzēju vīriešu solidarizāciju no kaut kādas galīgi kreisas puses.
nu labi, arī piemetos klāt kā tāda dūdiņa, klau, tavs draudziņš pa daudz man piebrauc, bet tik ļoti nekādu palīdzību nebiju gaidījusi.

dariet ko gribat, viņš teica, un tad es sadusmojos galīgi.
labi, darīšu ko gribēšu. klausīšos džeka stāstiņos, ka viņš allaž tiek pie visa kārotā, agrāk vai vēlāk, un smiešos sejā.
uz mirkli pat noticēja, ka esmu zila, bet, protams, tikai iekvēlināja fantāziju.
tas ir atkal jau tik fenomenāli, ka nejauši izliekoties par hard to get, kaut gan patiesībā nedabūnama un viss, raisu šitādu pakaļskriešanu. ak, kur tu biji agrāk, veselais saprāt!
tik paredzami, tik komiski.


arlabunaktojoties labumiņš numur viens teica- atstāšu jūs divatā. vot, tai brīdī biju gatava galvu nošņāpt.
neko. divatā pateicu arlabunakti un iemuku savā stūrītī.

vēl joprojām nemāku (piedod) pateikt vienkārši un skaidri, ka man jau ir kaut kas daudz labāks. varbūt tāpēc vajag manifestēt sociālajos tīklos, jo tā brutāli uz vietas, šķiet, ka tas mani padarīs par objektu vai, diesnedo, sievieti.

šādos rītos jāatceras maziņvonderlandiņš, kurš skrēja basām kājām saplūkt piparmētru lapas rīta tējai un uz brītiņu apstājās un saplūda ar putneļiem, skudrām un zaļumīgo.

ko gan esmu izdarījusi, tapdama tik izgriezta uz āru.

atkal nekāda miega. gulēt četras stundas ir pats dabiskākais manam mulsumpilnajam iekšpulkstenim.