as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 14th, 2010

brīžos, kad gribētos piefiksēt daudz ko, izvēlos klusēt. spēja manipulēt ar vārdiem nav saistīta ar spēju manipulēt ar dzīvi. iespējams, esmu kļuvusi pārāk jūtīga. reizēm liekas, ka skatos uz dzīvi sloumoušenā. ne tāpēc, ka kaut kas notiktu lēni.

iemetos gultā un atslēdzos vienā mirklī, vien paguvusi nodomāt, ka pirmoreiz pa daudzām naktīm izgulēšu visu, kas sakrājies. ņifiga. pussešos organisms signalizēja, ka ierastais piecstundnieks pagājis.

smēķēšanu atmetīšu rīt. tagad gribas apakšveļā uz balkona un nirstot sauļukā.

šis laiks. vārgas atmiņas par pagājušovasaru un par to, ka siltumam pašam par sevi nav nekādas vērtības.
tagad man bail, ka viss nepagūsies, lai pabeigtu vēl čupu čupas ar darbiņiem.
pēc tam. jāatrod veids, kā izdomāt vasaru.
citādi bail pat iedomāties. dzeltenas depresijlēkmes un balstiņas galvā.

japāniete lēni zaudē pacietību, visu apberot ar nīgrām zīmītēm par to, kā mums visiem būtu jārīkojas. kopš, paldies dieviņam, apkaroja nelāgo gruzīņgājienu ar smēķēšanu virtuvē āķis lūpā.
tagad virs izlietnes norādījums, ka katram jāsamazgā aiz sevis, jo viņa nav "tava māte". šie cilvēki ar viņu stereotipiem par mātēm-barotājām-mazgātājām-pašaizliedzīgajām pēcsievietēm. phe.

mūsu skaistums un neglītums krustojas un koncentrējas tai punktā, kad mīlam. un mīlam kā mākam un tieši tāpēc.
sapnī bija jāskaidro mīlestība, vienīgais ko atceros.