Es esmu princese uz zirņa. Sabiedriskajā transportā principā nekad neguļu, bet šodien man tik ļoti nāca miegs, ka jau trolejbusā uz centru likās, ka aizmigšu, un mans plāns bija gulēt ceļā uz Liepāju visas trīs stundas, bet es nekādi nevarēju iekārtoties: vienā pozā man sāpēja mugura, citā spieda galvu, vēl citā kājas nevarēju ērti izstiept vai traucēja soma. Ja man nāktu miegs mazliet vairāk vai citādi, es droši vien nolūztu tāpat, bet šis bija just briesmīgu noguruma sajūtu un izmisumu par to, kā gribas gulēt, bet tas nav iespējams, jo viss pārāk traucē. Pa brīžiem gan man tāpat klanījās galva, un es pat īpaši necentos to pārvarēt. Totāli esmu par to, ka trolejbusā vajag ērtus datorgaldus un starppilsētu autobusos gultas. :D