Kad lasīju Stepes vilku kaut kad pamatskolas laikā, man šī grāmata patika daudz, daudz labāk, nekā tagad. (bet Hese droši vien ir autors, kas pāriet). Man, protams, patīk arī tagad, bet tas ir kaut kā daudz citādāk, nav gluži aiz laimes, ka beidzot kāds mani saprot, jāizkūst un jānoelšas pie katra otrā teikuma. Ir forši, bet tagad es uz to skatos vairāk kā uz grāmatu, nevis kā uz tekstu, kas atklāj un paskaidro manas dvēseles dziļo traģiku. Būtu interesanti palasīt Demianu, tā bija viena no tām grāmatām, kas pagrieza manu pasauli, un laikam no visa, ko tolaik no Heses izlasīju, patika vislabāk, bet nez vai elektroniski ir, lai gan – angliski jau noteikti jābūt.