Ir problēma - man ir apnicis mans parastais vakara pastaigas maršruts. Un šobrīd arī ir diezgan stiprs vējš, es labprāt ietu īsāku gabalu, bet tomēr tā, lai sunim sanāk kaut cik jēdzīga kāju izlocīšana. Manā iepriekšējā dzīvesvietā šis bija vienkāršāk, jo arī pats mazākais loks, ko izmest, nemaz nebija tik mazs, kaut arī noteikti ne pietiekami nornāls, bet slinkām vai ļoti aukstām dienām derīgs. Diezgan vareni varētu būt pie jūras, bet tas ir vēl tālāk, nekā mans parastais maršruts, un tik stiprā vējā es pēdējā laikā izvairos ilgi būt ārā galvas dēļ, ja tas ir iespējams. Bet nekā cita interesanta te nav - vienas vienīgas ielas. Nu, vēl ir ezers, pat pavisam tuvu, bet tur šādā laikā šūposies niedres, viss čabēs un būs galīgi bailīgi, es jau vakar piedzīvoju kaut ko diezgan dīvainu. neizlēmīgums ir mans posts, tāpat es bieži vienkārši sēžu, jo, piemēram, ir sajūta, ka vajadzētu mācīties vai rakstīt, bet es to nedaru, bet nesāku darīt arī neko citu, jo tas taču nebūtu pareizi. Kad pēdējoreiz satiku L, es beidzot varēju atbildēt uz jautājumu “uz kurieni iesim?”, bet es par to biju domājusi trīs stundas. Nesaprotu, kā es vispār savā dzīvē esmu pieņēmusi kādus nozīmīgus lēmumus, ja man tādas grūtības sagādā izlemt, kur iet iedzert, kur pastaigāties un ko darīt.