Varbūt vajadzētu sākt nēsāt līdzi matraci vai vismaz vingrošanas paklājiņu, lai, kad uznāk nespēks, var uz divdesmit minūtēm atgulties. Jo bieži ir tā kā tikko: kaut ko daru, un pēkšņi uznāk pilnīgs spēku izsīkums, liekas, ka īsti nevar pakustēties un noturēt vaļā acis, gāju atgulties, pēdējiem spēkiem uzliku modinātāju uz vienpadsmitiem (vakarā), lai nebūtu tā, ka, ja aizmiegu, nejauši noguļu līdz nakts vidum vai rītam, jo nu tomēr taču jāpārģērbjas pidžamā, jāizved suns un taml, turklāt arī laika ziņā cerēju tomēr, ka nebūs tā, ka es tagad vienkārši gulēšu, piemēram, piecpadsmit stundas no vietas, bet tā nu es gandrīz pilnīgi nekustīgi gulēju kādas piecpadsmit minūtes un tad sāku sajusties tā, ka var celties un turpināt dzīvot. Bet tāapt nezinu, vai šādas epizodes ir normāli.
Es esmu kā dators, kas brīžiem pats no sevis restartējas.
Absurda drāma - Post a comment
“Of course you don't believe in fairies"
pelnufeja (pelnufeja) wrote on February 9th, 2014 at 08:26 pm