Man briesmīgi bail, ka es ar šo visu nenonāku pozīcijā, kurā es nemitīgi sūdzos par to, ka viskautkas ir nesakārtoti un nepareizi. Katrā ziņā, ja tā sāk izklausīties, tad droši sakiet, jo to es patiešām, patiešām negribu. Bet man tiešām liekas (un šī varētu būt jebkura cita lieta/problēma), atskaitot gadījumos, kad es vienkārši pašņukstu par to, ka man dažkārt ir grūti un bailīgi, ka visādas iestāžu, institūciju un taml. attieksmes un rīcības bieži patiešām nav ok, un tas viss ir lielā mērā par slinkumu pacelt savu pakaļu (un/vai tiešām - un kas būtu vēl bēdīgāk - sajūtu, ka tas nav svarīgi), un, jā, un tad es domāju, nez, vai ir kaut kā nepareizi, ka es par to runāju.