Murakami varone, kura stāsta savam miļākajam, ka bērnībā māte viņu situsi vai ieslēgusi skapī ikreiz, kad pieķērusi runājam ar sevi, liek atcerēties, ka mani arī mamma bērnībā reiz tā pieķēra. Skaidri atceros, ka tobrīd tv rādīja kādu teātra iestudējumu, kādu tieši, gan vairs neatceros, viņa ienāca istabā un tajā savā briesmīgajā pārmetumu tonī pajautāja "tu runā pati ar sevi?". Nekas cits arī nebija vajadzīgs, es nekad vairs citu klātbūtnē ar sevi nesarunājos. Es toreiz jutos tā, it kā viņa mani būtu pieķērusi darām kaut ko ārkārtīgi apkaunojošu un nicināmu. Vienatnē, protams, es turpināju šo netikumu piekopt, daru to joprojām. Nevaru iedomāties, kā es dzīvotu bez runāšanas ar sevi. Man bieži pietrūkst komunikācijas, vienkārši es domāju visādas lietas, un tad man par tām kādam gribas izstāstīt, un, izrunājot tās skaļi, es varu iegūt mazu daļiņu no sarunāšanās sajūtas. Reizēm es ar sevi balsī sarunājos arī, kad staigāju ar suni, vakaros, kad jau ir tumšs, gan gadās, ka neesmu laikus pamanījusi, ka kāds nāk pretī, tad ir mazliet tā kā neērti, bet mierinu sevi ar domu, ka mani jau te neviens nepazīst, vai, pat ja pazīst, te nevar būt nekādi man potenciāli svarīgi cilvēki, kas varētu nejauši izdzirdēt kādus noslēpumus. Kad man bija visādu slimīgu baiļu un paranoju laiks, man mēdza likties, ka kāds stāv aiz dzīvokļa durvīm un noklausās, ko es runāju, es mēdzu iet un pārbaudīt, līdzīgas bailes mani mocīja arī terapijā, bet es nesaņēmos terapeitei pateikt, ka varbūt vajadzētu pārbaudīt, vai gadījumā kāds nestāv aiz durvīm.
Bet principā, tā kā es apzinos, ka sarunājos pati ar sevi, nevis ar kādu citu, pat ja runāju dialoga formā, un apzinos, ka ir situācijas, kad tas nav pieņemami, es vispār nesaprotu, kas tur būtu slikts. Man tas palīdz koncentrēties. Es skaļi komentēju arī visādas lietas, ko lasu, reizēm es lasu skaļi. Arī, rakstot pati, es rakstīto bieži lasu balsī, man vienkārši tā ir daudz vieglāk. Varbūt tieši tas arī ir būtiskākais iemesls, kāpēc es nekad neesmu varējusi rakstīt, kad telpā ir vēl kāds, pat ja tas otrs ir apsolījis uzvesties ļoti klusi zinot, ka man ļoti traucē visādi trokšņi. Lai uz kaut ko koncentrētos, man ir ar sevi jārunā.
Absurda drāma - Post a comment
“Of course you don't believe in fairies"
pelnufeja (pelnufeja) wrote on November 2nd, 2013 at 11:51 pm