Raugoties, kā viņš tuksnesī smēķē cigareti ar filtru un kā sviedri uz viņa pieres izgaro, tikko izdalījušies, kamēr Klēra ķircina suņus ar cāļa gabaliem pie sāba aizmugures durvīm, gribot negribot atceries tādus izbalējušus Kodak momentuzņēmumus, kas izdarīti pirms vairākām desmitgadēm un ko visur var atrast bēniņos noglabātās kurpju kastēs. Jūs zināt, ko domāju - viscaur nodzeltējuši un miglaini, fonā vienmēr liela, izbalējusi mašīna un apģērbu stili, kas izskatās pārsteidzoši modīgi. Redzot šādus fotoattēlus, nevar nebrīnīties par to, cik gan mīļus, skumjus un nevainīgus visus dzīves mirkļus padara fotoaparāta slēdža nospiešana, jo šajā brīdī nākotne vēl ir nezināma, vēl tikai gatavodamās mūs sāpināt, kā arī uz šo īso mirkli mūsu pozas tiek pieņemtas kā godīgas.

(Duglass Koplends "X paaudze")