Tomēr mazliet jocīgi, lasot grāmatu, kuru esmu no kāda aizņēmusies, uzdurties pasvītrotajām vietām, protams, ka cilvēks jau ir zinājis, ka tur tādas ir, tātad, ja gribētu noslēpt, tad varētu izdzēst, bet tāpat mazliet kaut kāda tāda sajūta, kā, nezinu, lasot svešas vēstules vai novērojot kādu, viņam nezinot. Šajā gadījumā gan, ja cilvēks, kam grāmata pieder, nebūtu mana dzīvokļa biedrene, es labprāt uzrakstītu kādu zīmīti, ko par visu šo domāju, un atstātu grāmatā.