Līdzīgs atklājums, kā vasarā: man ir tik ļoti pietrūcis tā, ka var vienkārši sēdēt un domāt savas domas. Skatīties kaut kādus video internetā. Ilgi gulēt. Nekoncentrēties uz jēgpilno un produktīvo. Ja rodas jautājums, vai es ikdienā nekad bezjēdzīgi nenotrallinu laiku, nedarot to, ko "vajadzētu" darīt, tad, protams, es to daru, kā, domāju, lielākā daļa no mums, bet tad es jūtos vainīga un nespēju to baudīt.

Bet jā - mani atklājumi un sasniegumi jau vispār ir mazi un triviāli, piemēram, tas, ka saccharomyces man kaut kad novembrī pateica, kā pareizi pārgriezt uz pusēm avokado, un pati es nesen sapratu, ka nedrīkst dzīvot pēc principa "vakariņas es uztaisīšu tad, ja man atliks laika un spēka", bet ar vakariņām ir jāsāk.

Nez, kas būs tālāk.

Reāli gribas pazust kādā seriālā, bet nevaru saprast, kas tas varētu būt.
Es seriālu ziņā esmu ļoti izvēlīga: no visa, ko esmu skatījusies, man laikam tā patiešām ir patikusi tikai Tvinpīka, In treatment, pirmās sezonas no Grejas Anatomijas un Black Books.
Varbūt jums ir kādi ieteikumi?