Ļoti viltīgi no autora, kas raksta 500 lapaspušu biezu sacerējumu, pašu garlaicīgāko stāstu atstāt kā pēdējo, jo lasītājs jau ir pietiekami aizrāvies ar pirmajiem diviem, liekas bezjēdzīgi pamest pusratā, ja tik daudz jau izlasīts, plus, gribas zināt, kā tas viss būs sasaistīts kopā.

Pēdējā laikā bieži nodarbina jautājums, ko cilvēkiem dod intelektuāla gudrība, ja viņi par spīti tai var būt tik nelaimīgi.