Tā kā man mūžīgi trūkst naudas, es iedomājos, ka varbūt man labāk vajadzētu studēt uzņēmējdarbību, un tad, nez kāpēc, iedomājos, ka būtu forši, ja eksistētu studiju programma "starpplanētu sakari".

Tas, par ko es pēdējā laikā ļoti daudz domāju, ir it kā ļoti abstrakts un tāds kā no daudzām sīkām daļīņām sastāvošs: tas ir lielā mērā saistīts ar to, ka es ļoti daudz domāju par pagātni un par to, kā ir tagad, tāpat ar atkal izlasīto Faulza Kolekcionāru un adele_varbut pie kāda mana ieraksta publicētajā komentārā sacīto, ka " (..) vislielākās briesmas un vientulības avots ir tukšums pašā cilvēkā".

Pret tādu nostāju veidojas milzīga pretestība: cilvēks taču var būt “pats vientuļākais” arī tad, ja viņa iekšpuse ir pārpilna dzīves – nenotikušas un izmisušas, tas taču nekādi nevar būt tukšums, drīzāk tās ir apstākļu sakritības. Bet, cik viegli ir nepamanīt, ka tā dzīve, kas cilvēkā notiek un mutuļo, patiesībā ir mirusi kā notvertie un sakaltētie tauriņi. Bezdibenīgs tukšums, un izmisīga pārliecība, ka kādam tas ir jāaizpilda, ka to var aizpildīt. Ka tas būtu glābiņš. Un cik baisi ir kļūt par tāda tukšuma upuri – vienalga sava vai kāda cita.

Man šķiet, ka pasaule var sākt aizpildīt tukšumus cilvēkā tikai tad, kad viņš ir gatavs aizpildīt tukšumus pasaulē.

Es, protams, saprotu, ka, ņemot vērā visādus apstākļus, atrast, kur mitināties, galīgi varētu nebūt viegli, bet tā kā es atkal tuvojos "visas iespējas mitināties parkā zem soliņa" situācijai, ielieku arī te un būtu ļoti priecīga un pateicīga par jebkādu potenciāli derīgu informāciju šajā jautājumā, ja nu tāda nejauši gadās ceļā, paldies:

Tiek meklēta dzīvesvieta Rīgā aptuveni no augusta sākuma vai vidus. Vienistabas dzīvoklis – principā apsvērta tiktu gandrīz jebkura ar sab. transportu sasniedzama Rīgas vieta (viss atkarīgs no vispārējās situācijas – telpu stāvokļa, cenas, transportu ērtuma un taml).

Telpu stāvoklim un izskatam nav nozīmes, bet obligātas visas ērtības, neder malkas apkure.

Dzīvoklī mitinātos viens cilvēks + suns. Šobrīd miteklis tiek meklēts uz studiju laiku (tātad vismaz trīs gadi), bet, ļoti iespējams/vēlams, uz ilgāku laiku.

Cena varētu būt ap 150 euro (īre+komunālie maksājumi)

Kontakti:

pelnufeja@gmail.com

Izmazgāju suni - viena pati. Ar uzpurni, protams, bet īstenībā, šķiet, ka pretojās mazāk nekā citas reizes, tikai, kad ūdens tuvojās galvai, sāka kļūt tramīgs, un pat nemēģināja nesaprātīgi slapjš izlēkt no vannas, sagaidīja, kad kaut cik izslauku kažoku un viņu izceļu. Labi, ka dž nav lielāks un smagāks, citādi es viņu vairs nemaz nedrīsktētu celt - es arī nezinu, vai viņš arī nav par smagu, bet es jau viņu nekur nenesu, tikai ieceļu vaanā, turklāt dzīvs smagums esot labāk, nekā kaut kādi maisi vai somas, es gan īsti nesaprotu, kāpēc.