- cik jums ir pilni gadi?
-21

pēcāk mēs ar mammu staigājam pa veikaliem un mani visu laiku nepameta sajūta, ka kaut kas nav tā:
es - tev neliekas, ka es mazliet kļūdījos par savu vecumu?
mamma - man tā likās, bet sāku galvā rēķināt, kad tu esi dzimusi, ka tev dzimšanas diena būs septembrī un laikam taču paliks 22, nevis 23, tu esi sākusi tik pārliecinoši runāt, ka grūti noticēt, ka tu varētu kļūdīties, un tu taču labāk zini, cik tev ir gadu, es vairs nejaucos.
(mani jau kopš bērnības nodarbina jautājums, vai ir iespējams aizmirst, cik tev ir gadu un kad tev ir dzimšanas diena, es iepriekšējā dzimšanas dienā atcerējos tikai, kad tiku apsveikta)

Bet vispār dzimtsarakstā man ieteica nemaz nemēģināt noņemties ar dokumentu meklēšanu, ja uzvārds, kuru gribu, ir tik vecs, teica, lai es vienkārši mājās padomāju, kā to precīzi noformulēt, un uzrakstu paskaidrojumu, balstoties uz likuma punktu, ka pašreizējais uzvārds man traucē iekļauties sabiedrībā (kas arī esot izdomāts šiem gadījumiem, kad grūti vai neispeājmi ko pierādīt) un tad nāku ar to paskaidrojumu, pasi un dzimšanas apliecību rakstīt iesniegumu. Un vispār jau tas pat būs vairāk patiesi, jo es negribu to uzvārdu tāpēc, ka tas ir mans dzimtas uzvārds, tas vienkārši bija vienīgais dzimtas uzvārds, kurš man patīk. Un tiešām patīk un es to gribu par savu uzvārdu. Žēl tikai, ka nāksies ierakstīt, ka es negribu saglabāt savu pašreizējo uzvārdu, jo nekomunicēju ar šo savas ģimenes pusi, bet tas būtu ticami, nerakstīšu jau, ka sinestēzija traucē un nespēju sajust konekšenu, kad izdzirdu kādu nosaucam manu vārdu un uzvārdu.

Vēl nopirku spilgti zilas zeķbikses.