Patiešām - manierīgs sivēns!

Vareni, rīt ir dramaturgu lasījumi, ja izdosies ieprekš noskaidrot, kur tieši teātrī tie notiek (jo es taču parasti neko nevaru atrast), varētu aiziet, tieši lūkojos pēc kādiem potenciāliem plāniem centrā, jo rīt grasos agri piecelties, aiziet pie ģim. ārstes pēc vajadzīgā papīra palielinātajai drukai un zāļu receptēm, pēcāk aizbraukt līdz opim, un vispār pavadīt dienu ārpus mājām, lai pamazām pierasttu, ka pretējā virzienā sagāzies diennakts ritms drīzumā beigsies.

Mēģinu ieskaidrot sunim, ka mēs esam budisti un dzīvojam mīlestībā un piedošanā. Un, ka viņam nav vērts cīnīties, jo tas nav veids, kā glābt pasauli vai sevi. Pēdējo daļu mēģinu atgādināt arī pati sev.

pamodināju jau gandrīz aizmigušo suni, lai vēl piebilstu, ka visi cilvēki un suņi nedzīvo pēc tādas pašas koncepcijas, bet mums ir jāmācās par to daudz neuztraukties. Tipa, mēs necīnāmies pat ar kaimiņiem, kam mūsu dzīvesveids nav pieņemams, mēs tos ignorējam.

Es jūtos tā, ka zvaigzne ir mani piečakarējusi, viņi man vairākos e-pastos ir apgalvojuši, ka atsūtīs kindlei derīgu failu, bet nav to izdarījuši jau trīs nedēļas!!! Tātad es ļoti šaubos, ka vispār grasās to darīt. Viņu piedāvāto formātu es nevaru atvērt ar kalibri (ar ko ir iespējams atvērt visu, ko es līdz šim esmu lasījusi), vēl jo stulbāk, es to failu esmu izdzēsusi (nez, vai tur nebija kāda lieta ar lejupielādēšanu tikai vienreiz. Vispār galīgi bēdīgi, jo tā bija mana cerība uz grāmatām latviešu valodā (šis tas jau viņiem tomēr tur ir), turklāt tā jau ir vienīgā opcija šobrīd, ja neskaita nedaudzās publicētavas grāamtas, no kurām sevi interesējošās sen esmu izlasījusi vai personisku komunikāciju ar autoriem un mēģinājumiem vienoties par virtuālu variantu, nu, vai veiksmēm, kad man kāds palasa priekšā.
Pirmkārt, es uzskatu, ka tas ir stulbi, ka viņiem nav uz mobi konvertējamu formātu, bet nu labi – man vajadzēja ar viņiem sazināties, pirms es kaut ko pirku, bet apgalvošana, ka viņi var konvertēt un atsūtīt un ka to izdarīs, bet tā nedarīšana, gan ir apzināta čakarēšana, kas mani apbēdina un sadusmo.
Man jau nav sajūta, ka viņiem vajadzētu baigi empatizēt manas alkas lasīt arī latviešu valodā (neatceros vai pat minēju ieemslu, kāpēc tieši man kindle ir piemērotāka par citām programmām, bet, visticamāk), tb – es priecātos, ja kaut vai tādēļ viņi man reiz to grāmatu atsūtītu, vienk. man viņu motīvi ir vienaldzīgi, bet jebkurā gadījumā – šis ir nejauki.

Man briesmīgi bail, ka es ar šo visu nenonāku pozīcijā, kurā es nemitīgi sūdzos par to, ka viskautkas ir nesakārtoti un nepareizi. Katrā ziņā, ja tā sāk izklausīties, tad droši sakiet, jo to es patiešām, patiešām negribu. Bet man tiešām liekas (un šī varētu būt jebkura cita lieta/problēma), atskaitot gadījumos, kad es vienkārši pašņukstu par to, ka man dažkārt ir grūti un bailīgi, ka visādas iestāžu, institūciju un taml. attieksmes un rīcības bieži patiešām nav ok, un tas viss ir lielā mērā par slinkumu pacelt savu pakaļu (un/vai tiešām - un kas būtu vēl bēdīgāk - sajūtu, ka tas nav svarīgi), un, jā, un tad es domāju, nez, vai ir kaut kā nepareizi, ka es par to runāju.