Jutos sagurusi, tāpēc ap pusvieniem ielīdu gultā ceerībā aizmigt un kaut cik saglābt savu otrādi apvērsušos miega/nomoda ritmu, bet, protams, nevarēju aizmigt. Droši vien tā būs visu nedēļu, bet nu vismaz, ja es braukšu piektdienas pēcpusdienā kā parasti, tad nebūs tik dramatiski, es pat teorētiski, piecēlusies trijos, (tas tagad ir mans celšanās laiks) varētu pagūt uz autobusu piecos, bet, sazin, līdz tam ir vēl gandrīz nedēļa, varbūt tad es jau celšos divos naktī.

Vispār ir bijis tāds laiks, kad es normāli ceļos divos naktī. Kaut kad, kad dzīvoju kopā ar T. Skaidri atceros, ka vienā tādā naktī es pamodos un grasījos zvanīt mammai, lai palūgtu zupas recepti - tolaik es biju ļoti aizrāvusies ar estgatavošanu - un pamodusies ar sajūtu, ka šodien jāvāra zupa. Biju ārkārtīgi vīlusies saprotot, ka ir pārāk vēls, lai zvanītu mammai. Man vispār ir diezgan dīvaina dzīve.
(jā, um, kad es tā padomāju par zupu, saprotu, ka man briesmīgi gribas kādu normālu siltu maltīti. ) Bet šajā dzīves posmā es diemžēl neesmu aizrāvusies ar kulināriju naktīs.

Neēšanai noteikti ir kāda saistība ar vienatni.

Nez, ko es domātu par sevi, ja es būtu cilvēks no malas.

Bet vispār tiešām vajadzēs sākt piekopt saccharomyces kaut kad ierosināto "ēnu ekonomiku". Kas attiecas uz latviešu lit, šobrīd es lasu to, kas ir vai nu pieejams elektroniski, vai arī to, kā autorus es jūtos pazīstam pietiekami, lai (mazliet parkāpjot sev pāri) palūgtu viņiem e-versiju. Bet svešiem autoriem es varētu piedāvāt naudu, tas būtu tāpat kā nopirkt grāmatu. Lai arī cik ļoti necenstos, es nespēju saskatīt šajā plānā pilnģi neko nelietīgu, jo autoriem taču maksā maz. Ir neatrisināmas lietas, bet šī noteikti tāda nav.

Es gan it kā diezgan skaidri spēju formulēt, kas tieši man besī lielā daļā latviešu patriotisma izpausmju. Bet varbūt patiesībā man viss šis tik ļoti krīt uz nerviem, jo tas man atkal atgādina par manu patriotisma trūkumu, es vienkārši to nesaprotu, manī ir tukšums. Es varētu liekuļot un teikt, ka tā nav, bet tas būtu tāpat, kā teikt, ka tu kādu mīli, jo liekas, ka tā ir pareizi, man šis viss neko nenozīmē, es nekā par to nejūtos, es to nesaprotu.

Varbūt man toč ir Aspergers, es nesaprotu tādus abstratktus konceptus kā valsts, es nesaprotu, kāpēc man būtu jāsvin kaut kā reāli neeksistējoša dzimšanas diena. (un es tagad nekā neģirgājos, es tiešām nesaprotu), tāpat kā ļoti daudzas lietas. Un tas ir šausmīgi grūti.