tās meitenes ko atnes vasara
ik vakaru ar miglas pienu baro
un sausā siena smaržā satītas
liek vējam auklēt
medus pilnos zaros

tās meitenes ko atnes vasara
pa miegam raud kā mazi vakarlēpji
un katru asaru kas zālē krīt
nakts salasītu
zieda tumsā slēpj

tās meitenes ko atnes vasara
ar matu vīgriezēm un upi nesapītu
un rasas pūru zāles pielocīto
ko saules roka
pārcilā ik rītu

tās meitenes ko atnes vasara
aug aizvīdamās dienu vieglās stīgās
aug ziemelim
kas egles ēnu met un elpu aiztur
gaidot pacietīgi

(Inese Zandere "Putna Miegā")