Es nemaz nezināju, ka norisinās jauns hajs ap "vērtībām". Mans kursabiedrs mūsu fb domubiedru grupā mudina tos, kam šis rūp, uzrakstīt tiem deputātiem e-pastus, es ierosināju, ka tad jau drīzāk, ja mēs visi varam vienoties, varētu mēģināt sacerēt publisku vēstuli, jo nu, kuram tad rūp pāris studentu e=pasti, plus, tie neparādītos kā viedoklis publiskajā telpā.

Es saprotu, ka ir jārespektē arī konservatīvas nostājas un jādomā par sabiedrības kopējo labumu, ne tikai par indivīda brīvību, bet, neko daudz nepaskaidrojot un neizvēršoties, ja šīs tiek pasniegtas kā vērtības, uz kurām ir orientēta mūsu sabiedrība (un es pat vairāk runāju par pasniegšanas veidu, nevis pašām vērtībām pēc būtības (jo tās tiek izkropļotas), tad es laikam negribu piederēt šai sabiedrībai, un tās nav manas "vērtības". Un kā potenciāls vecāks nākotnē es neatbalstu, ka mūsu jau tāpat līdz pēdējam sačakarētā izglītības sistēma uzņem šādu virzienu.

Sekss neeksistē, un Bībele ir aizliegtā literatūra, reāli padomju laiki, absurds kaut kāds.

Un īpaši absurdi man šķiet tas, ka paši vērtību aizstāvji pauž tādus viedokļus kā "mums jau ir tās vērtības, mēs tikai tās īsti nevaram realizēt, citādi jau viss ir kārtībā". Vai tiešām viņi paši nedzird pēc kāda farsa tas viss izklausās?