Vakar vakarā biju tik pārgurusi, ka aizgāju gulēt jau pirms desmitiem, kādas pusstundas laikā arī aizmigu, vienu reizi pamodos ap četriem, apmēram uz divām minūtēm, nākamo reizi pamodos astoņos no rīta, kad man zvanīja modinātājs, un ar visai lielu piespiešanos piecēlos deviņos. Tas viss par astoņām stundām un to, kā cilvēki izgulētos, ja ietu gulēt jau pirms pusnakts, ir pilnīgs murgs un nedarbojas visiem. Parasti, kad mēģinu iet gulēt pirms pusnakts vai pat ap pusnkati, es vispār stundām ilgi nevaru aizmigt, šoreiz es tiešām biju iztērējusi visus spēkus palikt nomodā, jo vismaz trīs naktis šajā nedēļā nebiju gulējusi vairāk par 3-4 stundām.
(es varu ilgi būt nomodā un tad ilgi gulēt, es nevaru būt nomodā divreiz ilgāk, nekā gulēt, jo man tas tāpat izvēršas tā, ka es guļu varbūt sestdaļu no diennakts, mans ideālais ritms ir dzīvot 16 h un gulēt vismaz 11 h - tad es varu izdarīt maksimāli daudz un justies normāli, un brīvdienās es tā arī dzīvoju, nu, jā, un pēc tam, pēc tam - ir ļoti slikti. Un man nav izdevies ieviest citu ritmu jau desmit gadus, tā kā šaubos, ka tas varētu jebkad notikt.
(es varu ilgi būt nomodā un tad ilgi gulēt, es nevaru būt nomodā divreiz ilgāk, nekā gulēt, jo man tas tāpat izvēršas tā, ka es guļu varbūt sestdaļu no diennakts, mans ideālais ritms ir dzīvot 16 h un gulēt vismaz 11 h - tad es varu izdarīt maksimāli daudz un justies normāli, un brīvdienās es tā arī dzīvoju, nu, jā, un pēc tam, pēc tam - ir ļoti slikti. Un man nav izdevies ieviest citu ritmu jau desmit gadus, tā kā šaubos, ka tas varētu jebkad notikt.
1 comment | Leave a comment