| autoritātes. viena meitene. es. pārāk garš teksts. |
9. Jan 2007|17:04 |
Sapratu, ka man taču nekad nav īsti bijis neviens, kuram censtos es līdzīnāties. Tāpēc es, sev tik ļoti raksturīgi, novīpsnāju ik reizi, kad Karjeras Dienā tur labajā augšējā maliņā cilvēks lepni atzīstas, kas ir viņa autoritāte. Turklāt es neesmu sapratis, vai es autoritātes kā tādas neatzīstu, vai vienkārši nav neviena cilvēka, kuram būtu bijis vērts līdzināties?
(rakstot par viņu jūtos gandrīz tā, it kā rakstītu par sevi)
Ā, bet nu es jums pastāstīšu par vienu meiteni, kura varētu būt vienīgais cilvēks, kuram es varētu vispār vēlēties līdzināties. Māksliniece. Protams, tās pārejās man absolūti nepatīk. Nu, jā, viņai ir iedoma, ka viņa māk zīmēt, viņai ir iedoma, ka viņa ļoti labi pārzin mākslas un kultūras vēsturi. Es to ikdienā viņu vērojot redzu ikvienā viņas darbībā. Bet mani kaitina viņā tas, ka viņa nav normāla, bet cenšas tāda būt. Un otrs viņas trūkums ir tas, ka viņa tā cenšas būt sociāli aktīva būtne, bet nu kontaktēties ar cilvēkiem viņai sanāk švaki. Tāpat kā man. Vispār ļoti līdzīgs cilvēks viņa ir. Iedomīga, tas vienīgais. Es arī esmu iedomīgs. Nu ja. Bet viņa domā, ka viņa māk zīmēt labi, es arī māku, brīžiem šķiet, ka varbūt pat labāk kā viņa, bet es neiedomājos, ka esmu mākslinieks, nedomāju, ka kādreiz par tādu spētu kļūt. Es uzskatu, ka viss, ko es uzzīmēju ir pēdējais sūds, kaut gan citi zīmē daudzreiz sliktāk. Un arī kultūras vēsturi es varbūt pat zinu labāk nekā viņa, bet viņa, redz, iedomājas, ka viņa ir gudra. Ha, bet viena lieta gan ir ko viņa nejēdz - matemātiku un turklāt viņai ir tas uzskatas, ka viņai kā mākslas cilvēkam tas ir piedodami.
(tādas kā nejaukas atmiņas par pirmo īsto mīlestību)
Nu labi, kāpēc bija tik garš un nejēdzīgs salīdzinājums vajadzīgs un kāpēc vajadzēja man stāstīt jums par kaut kādu nepazīstamu meiteni, tfu, atvainojiet, sievieti? [par to, ka viņa ir sieviete, es esmu pilnīgi pārliecināts] Tāpēc, ka patiesībā visa vaina ir tajā, ka es neatzīstu autoritātes. Viņa man patīk [fui, kas par riebīgu vārdu], nu labi, viņa ir vienīgais cilvēks, kuram es vēlētos līdzināties, jo viņa ir man līdzīgākais cilvēks, kādu vien es pazīstu. Tātad, man patīk cilvēki, kuri ir tādi kā es. Ha, un, jā, viņa neko nejēdz no literatūras. Literatūras stundas kopdarbos mēs vienmēr mēdzām darbu sadalīt tā, ka viņa zīmē un es darbojos ar tekstuālo informāciju. Es arī neko no literatūras nejēdzu. Bet neiešu jau to viņai teikt. |
|
