|
|
Reiz bērnībā stāvēju pie jāņogu krūma un skatijos uz sauso tualeti un domāju, kā tas ir - nebūt. Ilgi domāju, bet pēkšņi es noķēru to sajūtu, to domu, ka pasaule paliks un darbosies arī bez manis, baisa sajūta. Reizēm vēlu naktīs, kad mani nomoka bezmiegs vai arī cīnos ar miegu es nevilšus atceros šo sajūtu un uzreiz ir tā, ka bezmiegs visai naktij garantēts. Paliek bail iemigt, jo tu pat nezināsi, ka neesi pamodies. |
|
|
Comments: |
akdiesninjás. tieshi shís domas délj es nespéju gulét pagájshnakt, jo ikreiz, laizhoties miegá, párnjéma paniskas bailes no nepamoshanás.
lasās, ka Tu šonakt negulēsi.
Ni, ni, ja ilgstoshi shii sajuuta nomoka, tad var iemaaciities ar to ciiniities..
Tā kā pierod un aprod, ja?
nepierod, bet iemācās abstrahēties no šīm domām un pieķerties kaut kam tādam, mazākam, domām par mazām lietām un tā..
Laikam nekad neesmu sapratis, kā ir nebūt. Bet, kad tas notiks, man būs vienalga, kas, protams, nav visai precīzi teikts, jo bez manis nebūs arī vienaldzības iespēja. Tas būtu labi, tikai ne tagad... Varbūt nekad. | |