|
29. Jun 2007|01:14 |
Viņa būtu varējusi man iemācīt dzīvot skaisti. Jā, viņa to tiešām prata. Ar viņu bija kaut kā tā, ka ikviena diena ir īpaša. Pēc pāris mirkļiem sāka šķist, ka es viņu esmu pazinis vienmēr. Mēs nespējām viens otram melot, jo bijām gandrīz pilnīgi vienādi, gandrīz vai varētu teikt, ka zinājām ko otrs domā. Mums patika un interesēja vienas un tās pašas lietas, mums bija tik ļoti līdzīga gaume, nu tā.. Ja vien es būtu viņu sastapis pāris gadus vēlāk, piemēram, tagad.. Varbūt tagad es nebūtu nobijies no tā, ka viss bija pārāk perfekti.. Kā es vienmēr saku:
Not always everything must be so perfect.. Varbūt kādreiz saņemšos un uztetovēšu sev kaut kur šo teikumu, lai neaizmirstās, jo es spēju dzīvot tā pa īstam tikai atmiņās.. |
|
