| Tu izliecies par sevi. |
8. Feb 2007|21:36 |
Tu neesi izvēlējies dzīvi. Tu esi izvēlējies vieglu dzīvi. Arī savus mērķus tu esi izvēlējies. Nemāni sevi, protams, ka pats tu viņus neizvēlējies, jo esi taču sociāli aktīva būtne un viņi ir izvēlējušies tos tavā vietā. Bieži tu domā kā būtu būt tādam kā viņi. Bet kad tu pēc gadiem tāds esi kļuvis un pienāk tas šausmīgais brīdis, kad tu atceries sevi tādu, tādu kāds tu esi bijis, bet toreiz nevēlējies būt, tādu kāds tu vairs neesi, tu saproti to, kādi ir bijuši viņi. Toreiz. Bet tu nesaproti sevi..
Ko tu dari brīžos kad saproti, ka tava izvēle vieglas dzīves labā, nenovedīs tevi pie taviem mērķiem? Tu pāris dienas sevi nomoki ar pārdomām. Atceries visas nomācošās grāmatas, kuras kādreiz ir lasītas, piesavinies to sajūtas un pāris dienas staigā tāds nomākts un ceri, ka šī tad nu būt tā grūtā dzīve, kura kaut kur arī novedīs. Tu, draugiem vaicājot kas jauns atbildi - esmu mainijies, nekas vairs nav tā un citas tikpat tukšas, bez nozīmes esošas, frāzes.
Viņi tev notic, kaut pats sev neesi noticējis. Viņi tev noticēs vienmēr. Un zini kāpēc? Tāpēc, ka viņiem tu nemaz neinteresē. Visi ir egoisti, tikai daži papūlas to slēpt. Tie ir tavi draugi? Paziņas? Nemāni sevi! Tu, protams, vairs nevari sev ticēt. Kam vispār tu vari tagad ticēt, ja netici pats sev? Kam? |
|
