| 139 |
|
Bezmērķīgas pastaigas darbdienas vidū dienās kad pusdienas paņemtas līdzi no mājām
Kastaņu daudzums uz ietves rāda pirms cik ilga laika sētnieks te bijis
Pa ceļam tu domā - tie pāris mezgli tava smalkākā ķermeņa ass centrā
varbūt ir vienīgais kas tevi šeit notur
varbūt ir vienīgais kas traucē būt visur un nebūt reizē nekur |
|
|
