| 128 |
|
Pirmā gada diena bija pilna ar sagurumu. Nebija tā vērts palikt līdz pulksten trijiem naktī, lai nākamajā dienā mocītos ar tādu sagurumu. Bērns jau kā parasti pusdeviņos augšā cēlās, nekāda gulēšana ilgāk, protams, nesanāk. Bērnam arī iesnas un slikti guļ pa nakti.
Galīgi nebija gadumijas sagaidīšanas sajūta. No septiņiem vakarā gaidīju pusnakti, tad tā pienāca, tad aizgāja un tagad ir otrais janvāris. Vai tagad tā būs ar visiem svētkiem - laiks rādīs. |
|
|
