49 |
|
redzēju skumjas, redzēju prieku to kas svarīgs redzēju un redzēju arī pilnīgi lieku
dualitāti redzēju un redzēju arī pilnīgi visu kā vienu bez telpas un bez laika kā uz priekšu tad es tieku?
tumsā gaismu vajagot atrast lai patiesība būtu nevis maldi nevar tā līdz galam saprast neziņa kapēc pār mani tu valdi?
nevar jau neko nokavēt un nemaz nevajag steigties kas ir no laika bez sākuma nevar arī nekad beigties
kapēc citus kā tuvākus redzēt bet citus atkal kā tālus bez izlīdzinātības gribēsies vienmēr meklēt dusmas tur ārā
vai nu mēs visi viens esam vai arī neviens no mums tā pa īstam nekad nav bijis |
|
|