| 38 |
|
Kāpēc sēdēt uz grīdas ar skatu pret sienu?
Lai vieglāk pamanītu to kas tev svarīgs, to kam esi pieķēries, to kas tevi šeit notur. Pamanīt pēdējās domas pirms prāta svārstības norimst un tu aizmirsti uz brīdi domāt. Pamanīt pirmās domas, kuras atkal liek prātam svārstīties.
Gribas sevi mānīt ar domu, ka patiesībā jau tu nekam neesi pieķēries un varētu visu tā pēkšņi pamest un zaudēt, ja vien būtu tāda nepieciešamība.
Nepieciešamība parasti tā arī neuzrodas un tu paliec sevis apmānīts. |
|
|
| 39 |
|
|
Reizēm šķiet, ka tie kas neatrod nav ar pārāk augstiem meklēšanas objekta standartiem, bet pārāk aizrāvušies ar pašu meklēšanu. |
|
|
