| |
|
|
Sēžu viens virtuvē. Arvien atlieku gulētiešanu uz vēlāku laiku, jo negribas pamodināt E., kura gulēt aizgāja nu jau pirms apmēram četrām stundām, kā arī galva pilna man ar domām. |
|
|
| |
|
|
Ja nav ekspektāciju un cerību, tad, šķiet, arī brīžu, kas iepriecinātu un/vai sajūsminātu iespējamība ir neesoša. |
|
|
