|
|
Mani pamazām sāk vilināt disciplīna. Pat vismazākajās, nenozīmīgākajās dzīves niansēs. Pagaidām manī vēl mīt nedisciplinaritāte, bet es jūtu kā tā palēnām atkāpjas. Parādās kaut kāda man mazliet nesaprotama pienākuma apziņa.
Rīt pēc vienas vienīgās pirmdienas lekcijas epistemoloģijā, došos satikt Meiteni, kura studē baltu filoloģiju, iesim iedzert tēju. Paredzu, ka sarunas varētu ievirzīties arī nedaudz par kosmoloģiskiem jautājumiem, jo viņu aizrauj ezotērika, bet man tā ļoti nepatīk un es tās postulātiem pieeju ļoti skeptiski. |
|
|