| |
|
Bet es turpinu apbrīnot tos pašpietiekamos un sevi mīlēt spējošos cilvēkus, jo es tāds nekad, šķiet, neesmu bijis. Grūti iedomāties kā tas varētu būt, ja es tāds būtu. Kā arī tos, kuri sev ļauj būt emocionāliem, priecājas, ja notiek kas tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas. Es tā nemāku.
Vai no racionalitātes iespējams atbrīvoties? |
|
|
| |
|
es gribu, lai tu mani atver kā durvis vaļā
un ieliec kāju starp manām duvīm un manu stenderi
lai nekad neesmu vairs es ciet |
|
|
| |
|
rakstāmgalds tik nokrāmēts, apkrāmēts, apkrauts,
nav pat vairs vietas, kur viskija pudeli nolikt. |
|
|
