|
|
par āķiem mēs strādājam mūsu dzīvības - par ēsmiem šodien lodes neķeras bet varbūt rīt karš nenosaka uzvarējus vien tos kuri paliek pāri katru nakti tu kā lodes manī un no rītiem uzcel mani ar skūpstiem (glāstus gan jāpiedomā pašam) katrs rīts ar tevi ir kā augšāmcelšanās |
|
|
|
|
Vot, ko man tagad gribētos ir iedzert un kādu ar ko to kopā darīt. |
|
|