| |
|
Es gribētu kādu nozīmīgu grāmatu lasīt gadiem. Izprast to līdz pēdējam. Aptvert visas iespējamās interpretācijas. Izdomāt to līdz pilnībai. Tikai tā šķiet ir iespējams saprast. Līdz šim es nevienu grāmatu savā mūžā neesmu sapratis.
Reizēm es sapņoju, ka esmu iesprostots telpā, kurā esmu tikai es un šī viena grāmata. Iesprostots uz daudziem gadiem.
Manī ir šī nepārvaramā vēlme saprast. Visu pasauli nav iespējams saprast līdz galam. Varbūt jācenšas saprast kādu tās pavisam niecīgu daļu, bet tā pilnīgi, lai prāta gaismai nepaliktu apslēpta neviena šīs lietas ēna. |
|
|
| |
|
|
Ja tu nejūti sāpes, vietulību, ilgas, tu nevari just arī pārējo. Nav iespējams just tikai pusi no emocijām. Bet vienaldzība laikam ir pa vidu vai visam tam riņķī apkārt. |
|
|
| |
|
Tagad man ir jauni kritēriji manai sapņu sievietei, spēt skaidri, sistemātiski, kritiski domāt, prast analizēt sabiedrības sociālās struktūras un kultūras dzīves norises reģionālā un globalizācijas kontekstā, zināt pasaules filozofijas vēstures un mūsdienu filozofijas virzienus, orientēties galvenajos filozofiskās klasikas, modernās un mūsdienu filozofijas tekstos.
Vai tas tiešām ir tik daudz prasīts? |
|
|
| |
|
|
Vai tā tiešām varētu būt, ka kāds konkrēts cilvēks mani interesē tikai tik ilgi, kamēr es viņu nesaprotu? |
|
|
