| |
|
|
Pēkšņi pārņem tā sajūta, ka varbūt nekā no tā visa nemaz nav bijis. Apskatot vēstules, dzimšansdienu un vārdadienu un citu atzīmējamu dienu kartītes šķiet, ka tas viss ir no kādas citas dzīves, no kāda cita dzīves. Šīs atmiņas mani pazaudē un es pamazām pazaudēju viņas. Drīz šajās atmiņās vairs nebūšu es, bet kāds man nepazīstams cilvēks. Ja es dzīvotu tikai atmiņās, tad drīz vien būtu pagaisis. |
|
|
