| |
|
Rīt atkal braukšu uz Madonu. Pēdējā laikā grūti uz vietas nosēdēt. Un tur ir tāds miers. Lai padomātu un lai ieraudzītu sevi un saprastu. Tagad ir tā, ka brīžiem es neticu tam kas notiek, man sķiet, ka viss ir pārāk labi, lai butu īstenība. Jā, es esmu laumīgs.
Jums nav tā, ka jūs kādā brīdī, kad esat laimīgi, saprotat, ka visas iepriekšējās reizes, kad it kā esat domājuši sevi tādu esam, patiesībā nemaz neesat tādi bijuši, nu vismaz salīdzinot ar to kā ir šajā brīdī? |
|
|
